Vienā no septembra saulainajām dienām Dzelzavas pamatskolas zālē pulcējās skolas saime, lai tiktos ar mākslinieci Valentīnu Kalēju un viņas dzīvesbiedru Jāni Kalēju.
Uz podesta skolas zālē bija iekārtota neliela izstāde, kurā apskatāmas Valentīnas Kalējas gleznas, kas veidotas ar pasteļkrāsām un kur galvenokārt attēloti kaķi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, jāteic, ka vienu no šīm bildēm – to, kas skolēniem patika vislabāk – „Balto kaķi", – māksliniece tikšanās noslēgumā piesummēja dāvinājumu klāstam.
Sanākušos vispirms uzrunāja skolas direktore Indra Zukure un viens no Arija Skrides fonda dibinātājiem, skolas absolvents Artūrs Čačka. Skolēni tika sveikti ar jaunā mācību gada sākumu, viņiem tika vēlētas labas sekmes, gaišs prāts un paklausība skolotājiem. Tā kā Valentīna un Jānis Kalēji ir Skrides fonda atbalstītāji, turklāt dzimtas pārstāvji, Jānis Kalējs tuvāk pastāstīja par dzimtu un savas dzīves līkločiem.
– Arijs Skride, ievērojamais latviešu mākslinieks, bija mans onkulis, – atklāja runātājs. – Pēdējos gadus kā docents viņš strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā. Arijs Skride dzimis Dzelzavas pagasta „Boķos". Viņa tēvs, mans vectēvs Augusts Skride, piedalījās sociāldemokrātu kustībā, jo 1905. gada notikumi gāja pāri arī Dzelzavas pagastam. Revolucionārajiem notikumiem sekoja to apspiešana un represijas. Tā kā revolūcijas dalībnieku vidū bija arī Augusts Skride, labi izglītots cilvēks, divus gadus darbojies kā pagasta vecākais, viņš nepalika nesodīts. Salīdzinoši Augusts Skride pēcrevolūcijas represijās gan tika cauri sveikā – viņu nenošāva, bet publiski Cesvaines parkā citiem par biedinājumu sita. Vēlāk kopā ar sievu – mācītāja meitu Veru Poļakovu no Šeremetjevu dzimtas – viņš bija spiests izbraukt no Latvijas. Ģimene uz dzīvi apmetās Krievijā, Pleskavas apgabalā, kur nodzīvoja līdz 1918. gadam. Šai gadā, kad Latvija kļuva neatkarīga, mani vecvecāki atgriezās „Boķos". Mājas bija izpostītas, viņi sāka tās atjaunot. Viņu dēls Arijs Skride mācības bija uzsācis Krievijā, tāpat mana māte Zoja un onkulis Jānis. Ģimenes ceturtais bērns – Ija – Krievijā bija dzimusi. „Boķos" saimniecības vadību uzņēmās vecāmāte, vectēvs slimības dēļ to nespēja…
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 26.09.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto