Zemei nav vārdu,
Zeme runā ar ziediem
(O. Vācietis)
Viena no skaistākajām dabas veltēm ir puķes. No kurienes tās pie mums ierodas? Nav tiesa, ka puķes nestaigā. Nav tiesa, ka, zemē ieaugušas, savas ilgas puķes atdod vējam. Savas ilgas tās atdod sēklai. Sēkla ir puķes sapnis par tāliem dārziem, par mīļām rokām un laimīgām acīm. Sēkla ir puķes spārni, ar kuriem tā pārlido pasauli.
Puķes vārda tiešā nozīmē „jūt", „saprot", pauž savu attieksmi ar gandrīz
nenosakāmām kustībām. Ar ziedu palīdzību var izrādīt jūtas, ko dažādu iemeslu dēļ nevar izteikt ar vārdiem. Sakārtotā pušķī svarīgs ir viss – pat tas, vai ziedi pasniegti ar galviņām uz augšu vai leju, vai nolauzti ērkšķi un kurā rokā dāvinātājs tur ziedus. Ziedi ir viena no brīnumainākajām dabas veltēm, kas pavada cilvēku visā viņa mūžā.
Ziedu skaistuma, tāpat kā maizes, cilvēkam nekad nav gana. Ziedu dārzā staigājot, sirds pildās ar skaistumu un gaišām jūtām, radot dvēselē mieru un harmoniju.
Es skatos ziedos, un viņi – manī. Zieds – viens no brīnišķīgākajiem dabas veidojumiem, pasaules brīnums. Katrs zieds rada zināmu noskaņu ar krāsu, ziedlapiņu un ziedkātu izvietojumu, ar smaržu. Ziedos nektāru meklē bites un kukaiņi. Ziedi arī pareģo laiku – pirms negaisa daudzi ziedi aizveras, sakļauj lapas, no lapām izdalās ūdens pilieni, ziedi sāk spēcīgāk smaržot, pastiprināti izdala nektāru.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.05.2007.
Autore: DAINA GAILE
AGRA VECKALNIŅA foto