Šovakar Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijā „Stūra mājā" notiks diskusija jauniešiem „Man piekāst vēsturi!", kas mēģinās noskaidrot, vai 21. gadsimtā vērts mācīties vēsturi. Tas nozīmē, ka „Stūra mājā" pulcēsies paaudze, kura nav piedzīvojusi ēkas sienās glabātās šausmas. Vai viņiem par to būtu jāinteresējas un jāzina? Vai 21. gadsimtā, tehnoloģiju laikmetā, vispār ir vajadzība pārzināt vēsturi? Un vai Ukrainā notiekošais šo vēsturisko pieredzi nerosina šodien tvert nopietni?
„Stūra mājas" apmeklējums (un nedaudz provokatīvi pieteiktā diskusija) vēstures apgūšanu, manuprāt, jauniešos var tikai padziļināt. Nežēlīgi, bet saistoši ir skatīt Okupācijas muzeja iekārtoto ekspozīciju, doties ekskursijā „Čekas pagrabos" gida pavadībā un novērtēt piecas izstādes – „Draudzības (re)konstrukcija", „Latvieša koferis", „Par spīti visam", „10 lietu stāsti par cilvēku un varu" un „Liktens lietu muzejs", kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības nebūt ne senā pagātnē. Okupācijas muzeja veidotā ekspozīcija „Izstaigā Stūra māju!" pieejama kopš maija, pateicoties Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014 un nodibinājuma „Rīga 2014" ierosinājumam un finansējumam. Pieļauju, ka mūsu reģiona cilvēki, tai skaitā skolēni, vēl nav paguvuši izmantot iespēju iekļūt „Stūra mājā", bet Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde jau pauž bažas, kas notiks ar bijušās Valsts drošības komitejas jeb čekas galveno mītni Rīgā, un apstiprinājusi rezolūciju, kurā mūsu valsts vadošās amatpersonas aicina saglabāt valsts īpašumā „Stūra māju". „Rīga 2014" projekts „Stūra māja". Lieta Nr. 1914/2014" noslēgsies 19. oktobrī, tāpēc ir vērts reaģēt, „nepiekāst vēsturi" un visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas jeb čekas galveno mītni Rīgā. Apmeklētājiem te ļauts apskatīt ieslodzījuma kameras, pagrabus, pastaigas laukumus, pratināmo personu pārvadājamo liftu un izmeklētāju kabinetus. Tas būs reāls atklājums jaunajai paaudzei, un vienlaikus tā ir piemiņa tiem, kas nežēlīgi cietuši čekas ēkas sienās. Piektajā stāvā interesentus gaida stāsts par robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Ludvigu Bolšteinu, kas, protestējot pret Latvijas okupāciju, savā darba kabinetā nošāvās. Radikāli, bet šodienas notikumiem atbilstoši rīkojas arī citi. Piemēram, pasaulslavenais rīdzinieks, mūziķis Gidons Krēmers, kas vakar Drēzdenē nomainīja koncertprogrammu, lai tā izskanētu kā protests pret Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā. Krēmeram Ukrainā notiekošais atgādina situāciju Eiropā pirms Otrā pasaules kara, tāpēc arī viņš nevēlas palikt inerts un savā nostājā vienaldzīgs.
Autore: INESE ELSIŅA