Šos garīgās dziesmas vārdus vistiešāk var attiecināt arī uz Lazdonas luterāņu dievnamu, kas nupat aizvadītajā svētdienā atzīmēja savu 210. jubileju. Šajā dienā tika svinēta vēl kāda jubileja – pirms 60 gadiem, 1954. gada vasarā, no mārka tika izcelts savulaik tur paslēptais baznīcas zvans, kas joprojām aicina tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotājus uz dievkalpojumu.
Svētku dievkalpojums, ko vadīja Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes virsmācītājs Hanss Jensons un palīgmācītājs Guntars Agate Paeglis, bija kā pateicība Dievam par šo savu namu un iespēju tajā ikvienam sajust Dieva pieskārienu.
Bet dievkalpojumu Hanss Jensons sāka ar zīmīgu uzrunu, aicinot izvērtēt katram sevi: – Svētkiem mēs vienmēr gatavojamies – īpaši sapošamies gan iekšēji, gan ārēji. Arī mēs, gatavojoties baznīcas jubilejai, vēlējāmies mūsu dievnamu sapost, un to jūs šodien varat redzēt. Taču mēs centāmies iztīrīt arī tās vietas, kuras varbūt ikdienā nelietojam, un diemžēl atklājām gaužām nepatīkamas lietas – dažās vietās mūsu baznīcas ēkai ir bojātas konstrukcijas, kas mums pat nevarēja ienākt prātā. Tas būs mūsu visu uzdevums nākotnē, kopīgiem spēkiem un ar Dieva gādību tās salabot. Šis gadījums mums atgādina, cik svarīgi ir ikdienā kopt lietas, kas mums uzticētas, un ar to es gribu teikt, ka mums jākopj arī pašiem sevi. Sūdzot Dievam savus grēkus, mēs redzam visas tās ikdienā nekoptās lietas, kas būtu jāiztīra. Jāatceras, ka mēs esam Svētā Gara templis, un tāpēc ir tik svarīgi sevi ikdienā garīgi iztīrīt. Ja mēs to regulāri nedarām ar grēksūdzēm, mēs beigu beigās pat nepamanām, ka pamatlietas mūsu dzīvē ir sašķobījušās, tāpēc ir tik svarīgi to darīt ik dienu, ne tikai pošoties svētkiem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 29.08.2014.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto