– Vārds Jolanta ir cēlies no grieķu valodas vārda Iolanthe, kas tulkojamā nozīmē iole – violets, anthos – zieds jeb vijolīte. Trauslais zieds slēpj sevī pārsteidzošu spēku, to dažādu kaišu dziedināšanas nolūkā izmantojuši jau mūsu priekšteči, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja arī vārda Jolanta īpašnieces būs iemantojušas kādu kripatiņu šī zieda īpašību, – skaidro JOLANTA RIEKSTIŅA.
– Katrā ziņā mamma, kad izvēlējās man vārdu, šo skaidrojumu lasījusi nebija, taču viņai ļoti bija iepaticies kaimiņu mājās dzīvojošās meitenītes vārds, un viņa arī mani tā nosauca.
Esmu dzimusi Madonā un uzskatu sevi par madonieti no matu galiņiem līdz papēžiem. Pilnīgi droši varu apgalvot, ka Madona ir pati skaistākā pilsēta Latvijā. Bet nu jau 12 gadu dzīvoju Cesvaines pusē, skaistā vietā, savā mājā ar nostalģisku mājas vārdu „Lati". „Latu" pagalms ir manu roku darbs. Tas ir izveidots no nulles, bet vēl ļoti daudz darāmā, lai teiktu: „Nu ir tā, kā es gribu."
Esmu beigusi Madonas 1. vidusskolu un pēc Rēzeknes Augstskolas atgriezusies savā skolā, un nu jau vairāk nekā 15 gadu strādāju par skolotāju. Strādāt savā skolā ir patīkami, man ir paši labākie kolēģi, kādus vien var vēlēties. Vienmēr esmu gribējusi būt skolotāja, man šis darbs patīk. Strādāt skolā nav viegli, bet man līdz šim ir laimējies, jo par visiem saviem skolēniem varu teikt, ka viņi ir vislabākie. Attiecības ar skolēniem un viņu vecākiem veidoju uz cieņas, godīguma un sapratnes pamatiem. Taču tas nenozīmē, ka ikdienā nevajag risināt dažādas problēmas. Skola uzliek milzīgu atbildību vienmēr būt gatavam mācīt, paskaidrot, vērtēt.
Esmu aktīviste un tādēļ labprāt iesaistos skolas projektos, iesaistu arī bērnus tajos – pati brīnos, kā visam pietiek laika. Ne jau velti Gunnars Treimanis par Jolantām raksta: „Viņa iegulda idejas labos darījumos, ir stipra savā raksturā, bet griba viņai sasprindzināta līdz pēdējai pakāpei. Var ielaisties arī avantūrās. Nepatērētās enerģijas dēļ var rasties konflikti." Šie vārdi tiešām ir par mani.
Man ir jauki, saprotoši un mīloši vecāki, ģimene, māsas. Ir prieks par dēlu Elvisu, kas mācās un dzīvo Rīgā. Reti jau sanāk, kad atbrauc mājās, bet tādos brīžos es jūtos laimīga.
Mans vaļasprieks saistās ar kaut kā skaista radīšanu – tie ir dažādi apsveikumi, floristika, arī pagalma iekārtošana. Otra aizraušanās man ir nagu skaistumkopšana.
Pēc dabas esmu romantiķe un cilvēkos saskatu visu skaisto, labo un neatkārtojamo, kaut zinu, ka viss drīzāk slēpjas tajā, kā cilvēks raugās uz dzīvi. Pa dzīvi eju ar smaidu, pat tad, kad grūti, pasmaidu. Laime ir izjūtās, nevis lietās. Mans moto ir: „Cilvēka lielākā bagātība ir tāds dvēseles stāvoklis, kad vairs nevēlies nekādas bagātības", – atzīst Jolanta.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva