Varbūt ikdienā neaizdomājamies, cik maksā neatkarība un brīvība un kā valstis cīnās, lai to iegūtu un nosargātu. Ja atceramies, kā bija pirms 23 gadiem augusta puča laikā, kādas izjūtas pārņēma par saviem tuviniekiem un nākotni… Katrs bija aizdomājies, kā būtu, ja nesekotu vēsturiskais Atmodas pagrieziens un puča krahs.
Baltijas valstis ar spēku neatgrieza Padomju Savienībā, lai kāda bija vēlme to izdarīt. Bija vajadzīga liela drosme, lai tolaik Latvijas Augstākajā Padomē bruņumašīnu klātbūtnē pieņemtu Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Tas notika 1991. gada 21. augustā pulksten 13. Deputātu vidū bija arī mūsu novadnieks Pēteris Krūgaļaužs. Maskavas augusta pučs bija izgāzies, un Latvija nosargāja savu neatkarību.
Ukrainas notikumu sakarā biežāk aizdomājamies par to, kā mazajai valstij ir par sevi pastāvēt. Varam stiprināt vienotību, gara spēku, lūgt par savu zemi, varam iestāties virtuālajā „Baltijas ceļā", atzīmējot vietu kartē, kur stāvētu, ja akcija notiktu šodien. Lai arī cilvēku dzīvā ķēde būtu mazāka nekā pirms 25 gadiem 23. augustā (daļa latviešu ir izbraukuši uz ārzemēm ekonomiskajā emigrācijā), tomēr „Baltijas ceļš" būtu. Līdzīgi kā „Baltijas ceļa" ugunskuru akcija, ko sarīkoja zemnieki pagājušā gada 5. februārī, prasot taisnīgu ES tiešmaksājumu politiku.
Ikdienā, kad mūs visus vairāk vai mazāk skar daudzas problēmas, varbūt īsti nenovērtējam faktu, ka Latvija ir mūsu mājas, kur tomēr jūtamies vislabāk. Krievijas aizliegumam ievest pārtiku sekas ir, to jūt ražotāji. Pēc LLKC pētījuma, 1 kg piena saražošanai Latvijas piensaimniecībās iztērē vidēji 24,9 eirocentus, kas ir ievērojami mazāk, nekā šobrīd par pienu piedāvā maksāt daudzi piena iepircēji Lietuvā un Latvijā (19-24 eirocenti par kg). Pienu taču zemē neliesi. Ja konkurences dēļ neizdodas pārdot dārzeņus, arī jāatceras, ka ir cilvēki, kuriem tie noderētu. Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju, arī tādu, kas pēc izmēra, svara vai izskata neatbilst standartiem, bet ir lietojama uzturā, aicina ziedot pārtikas bankai „Paēdušai Latvijai". Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem tas būs labdarības žests, bet ne vien kā atbalsts ģimenēm ar bērniem, kur ienākumi ir zem iztikas minimuma. Lai vai kā, grūtībās tiekam pārbaudīti, vai esam pietiekami stipri.
Autore: IVETA ŠMUGĀ