Cesvaines vidusskolā 1964. gada pavasarī bija 39. izlaidums – 11. klasi vajadzēja pabeigt 9 meitenēm un tikpat zēniem.
Tomēr vienu no četriem Jāņiem, talantīgu sportistu un, iespējams, arī nākamo dzejnieku, eksāmenu laikā paņēma tuvējā ezera ūdeņi. Izlaiduma balles vietā nolēmām rīkot tikai svinīgu skolas beigšanas dokumentu saņemšanu, pie laikus sagādātajiem svētku tērpiem piespraudām melnās sēru lentītes.
Puišus drīz iesauca tolaik obligātajā karadienestā, un tur iegūtā slimība bija neārstējama vēl vienam mūsējam Jānim. Trešo klasesbiedru – Juri – zaudējām krietni vēlāk – jau brieduma gados viņu pieveica tik daudziem liktenīgais alkohols… Visi pārējie (ar nelieliem izņēmumiem) aizvien esam salidojuši Cesvainē ik pēc pieciem gadiem jūlija pēdējā sestdienā, un šovasar tikāmies desmito reizi – pusgadsimtu pēc izlaiduma. No Latvijas malu malām saradās visi 14, izņemot Ervīnu Vilmani, ilggadēju Dzelzavas pašvaldības vadītāju. Vēl pirms pieciem gadiem salidojumā pulcējāmies tieši viņa sētā, Ervīns to ļoti vēlējās, it kā zinādams, ka nākamā tikšanās izpaliks viņa slimības dēļ. Un pirmo reizi salidojums notika, īsi pirms tā uzzinot, ka mūžības ceļos devusies klases audzinātāja Anna Reidzāne. Viņu pieminējām un atcerējāmies, skatīdamies mūsu klases vecākās Ausmas Lūses (Greiziņas) savākto fotoattēlu apkopojumu diskā. Audzinātāja bija arī mūsu fizikas skolotāja, un, lai gan tas lielai daļai nebija no mīļākajiem mācību priekšmetiem, audzinātāja bija saprotoša, un bez viņas līdzdalības mēs nebūtu iepazinuši Rīgas operu, Pēterburgas baltās naktis un tālos Karpatus, uz kurieni devāmies ar brezentu nosegtu kravas automobili – tā bija mežu jaunaudžu kopšanā pašu nopelnīta ekskursija. „17 dienas ceļā" – vēl esmu saglabājusi šim notikumam veltīto savu publikāciju laikrakstā „Stars", citādi diezin vai atmiņā būtu palicis skolēniem visai iespaidīgais ceļojuma dienu skaits. Bet šādos braucienos un kopīgos darbos arī veidojās mūsu kolektīvs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.08.2014.
Autore: ILGA TAIMIŅA (ZĀLĪTE)