Trešdien pievakarē beidzot arī mūspusē debesis piemācās, solot tik ļoti gaidīto veldzi, bet diemžēl… aprobežojāmies tikai ar mazu rasu, pelnos pārvērsto augsnes virskārtu tā arī par lāgu neskarot. Vienīgais dārzkopju glābiņš joprojām ir lejkanna un tuvākā ūdenstilpe, kurā ūdens līmenis arī kārtīgi nokrities. Ne velti sinoptiķi ziņoja, ka šīs nedēļas pirmajās trijās dienās, no 3. līdz 5. augustam, Latvijā laboti vairāk nekā 50 karstuma rekordi. Augstākais no tiem – Ventspilī – +37,8 grādi. Jaunais Latvijas karstuma rekords ir arī visu trīs Baltijas valstu kopējais rekords.
Pirms šā karstuma viļņa Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija apstiprināts tikai viens gadījums, kad gaisa temperatūra pārsniegusi +36 grādu atzīmi, – tas bijis 1943. gada 4. augustā Daugavpilī. Starp citu, zinātāji stāsta, ka 1943. gada karstajai vasarai sekojusi barga ziema, kad Latvijā izsaluši daudzi dārzi. Cerams, ka šoreiz daba pret mums būs žēlsirdīgāka un vismaz no liela sala pasargās, jo, manuprāt, karstumu tomēr ir vieglāk pārdzīvot, lai arī tas nodara lielu postu.
Tikmēr politikas dārziņā šonedēļ gan sausums nevaldīja, drīzāk nolija spēcīgs lietus, jo beidzās sarakstu iesniegšana 12. Saeimas vēlēšanām, to skaits beidzamajā brīdī sasniedza ciparu 13. Kā jau politologi paspējuši komentēt, starp tiem ir gan jauni, gan jau zināmi vēži, kuriem veiksmes gadījumā būs jāsadzīvo vienā kulītē (lasi: Saeimā), sadalot tajā esošos 100 krēslus.
Un, ja palasa partiju priekšvēlēšanu programmas, mūs tiešām gaida ja ne gluži rožaina, tad vismaz ļoti cerīga nākotne, kurā beidzot(?!) tiks sakārtota taisnīga nodokļu sistēma, sniegts atbalsts uzņēmējiem. Visskaļāk par to runā opozīcijā esošā sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa", Latvijas Krievu savienība, „No sirds Latvijai" un citas, uzmanību uz nevienlīdzības mazināšanu vērš arī NA „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un Zemnieku savienība, arī „Vienotība". Tikai jājautā, kāpēc, piemēram, trīs no pieminētajām partijām, kas bija pozīcijā šajā Saeimā, līdz šim par šiem jautājumiem aktīvi neiestājās.
Savukārt Krievija, atbildot uz cenšanos ar sankcijām to vest pie prāta Ukrainas jautājumā, vakar atbildējusi ar pretsoli, nosakot pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm. Katrā ziņā tas būs nopietns trieciens arī Latvijas uzņēmējiem, lai gan – no otras puses – eksperti atzinuši, ka no embargo ieviešanas vairāk cietīs pati Krievija. Šajā sakarā premjere Laimdota Straujuma nolēmusi pārtraukt atvaļinājumu un šodien sasauc atbildīgo ministru sanāksmi.
Autore: BAIBA MIGLONE