Lai atrastu uzņēmīgus un centīgus cilvēkus, nemaz nav jālūkojas uz citiem novadiem, bet gan savs skats jāvērš uz to, kas atrodas vistuvāk – saviem kaimiņiem. Manā gadījumā vienkārši bija jāpaskatās pāri ceļam, lai sastaptu divus strādīgus angļus, kuri Ērgļu pagastā cītīgi apstrādā savu 12,9 ha lielo zemes gabaliņu ar īsti latvisku un poētisku nosaukumu – „Griezītes", lai ziemā ar sienu apgādātu eksotiskos un neparastos dzīvniekus – alpakas.
Šajā saimniecībā uzzinu, ka alpakas ir radniecīgas kamieļu dzimtas pārstāvjiem un to cilmes vieta ir Dienvidamerika, kur tās galvenokārt sastopamas Peru un Bolīvijā. Tur šos neparastos lopiņus galvenokārt izmanto un selekcionē vilnas ieguvei. Alpaku vilna ir smalkākā, kādu iespējams iegūt no domesticētiem mājdzīvniekiem, bez tam tā valkātāju sasilda labāk kā aitu vilna, kā arī tā ir izturīgāka. Un tātad – kas kopīgs diviem angļiem Ienam un Džoanai Storijiem ar Latviju un bariņu alpaku?
– Laikā, kad daudzi latvieši laimes meklējumos devās uz Angliju, jūs izvēlējāties darīt pretējo – pamest dzimto Šefīldas pilsētu Anglijā, lai brauktu uz Latviju un apmestos uz dzīvi Ērgļos. Kas jūs pamudināja uz šādu pārmaiņu dzīvē?
Džoana Storija: – Šāda pārmaiņa nenotika pēkšņi, bet gan pamazām. Mūsu bērni regulāri piedalījās vasaras nometnēs, un viena nometne 2000. gadā notika Latvijā. Bērniem te ļoti patika, tādēļ nolēmām šo valsti apmeklēt biežāk. Mūs uzreiz savaldzināja apbrīnojamā Latvijas daba, kuru nav iespējams aprakstīt vārdos – brīnišķīgā fauna un flora ir īsta dāvana ikvienam tūristam, kurš alkst pēc kaut kā cilvēku nepārveidota. Tā pamazām Latviju iepazinām arvien vairāk, ieguvām daudz jaunu draugu, un 2008. gadā viens no latviešu draugiem mums piedāvāja parūpēties par zemi, kā arī vēlāk to iegādāties. Nu būdami pilnvērtīgi saimniecības „Griezītes" īpašnieki, par to esam ļoti priecīgi. Starp citu, nosaukums nav izvēlēts tāpat vien –
griežu aizsardzība ir viena no mūsu saimniekošanas prioritātēm, jo cenšamies šos putnus aizsargāt. Citur pasaulē griezes cilvēku intensīvās lauksaimnieciskās darbības dēļ vairs nav sastopamas – mēs darām visu, lai griezes būtu sastopamas arī pēc 30 gadiem.
– Vai pirms apmešanās uz dzīvi Latvijā esat mēģinājuši dzīvot arī kaut kur citviet pasaulē?
Iens Storijs: – Jā, esam mēģinājuši iedzīvoties arī Dānijā, kādu laiku dzīvojām arī Amerikā, Kolorādo štatā. Tomēr pati īstākā māju izjūta mūs pārņem šeit Latvijā, Ērgļos. Nekur citur nav tik daudz sirsnīgu un izpalīdzīgu cilvēku kā te. Viņi ir ļoti iecietīgi arī pret to, ka mēs joprojām nerunājam latviski, kaut gan Ērgļos dzīvojam jau 6 gadus.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.08.2014.
Autore: MARTA SUVEIZDA
Foto no Storiju ģimenes arhīva