JĀNIS DZIĻUMS no bieža pilsētas viesa nu pāraudzis pastāvīgā Cesvaines iedzīvotājā un laiku, kas brīvs no ceļošanas, pavada šeit, mierīgā gaisotnē būvējot savu jahtu vai tverot skaistākos mirkļus fotogrāfijās. Mūsu saruna tveicīgā vasaras pēcpusdienā noritēja par ūdeņu valdzinājumu.
– Aizraušanās un patika pret ūdeņiem radās jau skolas laikā, kad līdzīgi kā citi puikas lasīju Žila Verna, Tomasa Maina Rīda daiļradi, stāstus par indiāņiem. Pēc 8. klases gribēju iet uz jūrskolu, taču māte to liedza. Vidusskola nāca reizē ar saprašanu par materiālo pasauli – apziņu, ka jāstrādā un jāpelna pašam. Uzaugu šķirtā ģimenē, māte viena nespēja neko daudz sapelnīt, līdz ar to arī vēlāk dižu iespēju studēt nebija. Tā sagadījās, ka uz vairākiem gadiem domu par kuģošanu un pasaules apceļošanu nācās aizmirst. Turklāt padomju laikos ceļošana ārpus Padomju Savienības teritorijas nebija visai atļauta – vajadzēja vispirms saņemt partijas atļauju, kas bija diezgan sarežģīti, – atminas Jānis Dziļums.
Nepiepildīto jaunības dienu sapni aizgaiņājuši daudzie darba gadi, līdz kādudien Jānis internetā nejauši uzdūries Millera burāšanas skolas sludinājumam par jahtu vadītāju apmācības kursiem. „Daudz nedomājot, pieteicos," atzīst Jānis Dziļums. Kursos kapteiņa Rolanda Millera vadībā apgūta navigācija, kapteinis Uldis Grīslis mācījis lociju, kapteinis Jānis Grīslis – radionavigāciju un jūras likumdošanu, vēl papildus apgūti arī takelāžas darbi un citas nepieciešamas lietas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.07.2014.
Autore: RITA TURKINA
Foto no personiskā arhīva