Lai piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās varētu arī tie, kam nav pasu un ir tikai personas identifikācijas karte jeb eID, šonedēļ parlaments veica grozījumus Saeimas vēlēšanu un Personu apliecinošu dokumentu likumā. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājiem, kam ir tikai eID, būs jāizņem īpaša vēlētāju apliecība. Viedokli, vai konkrētajā situācijā ir rasts labākais risinājums, lūdzu izteikt Aronas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Piekalnu un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Pieņemams risinājums
– Konkrētajā situācijā tas droši vien ir pieņemams risinājums. Cita jau vienkārši nav, tāpēc visiem, kam tas ir aktuāli, tas ir jāpieņem. Iespējams, sākumā, kad tika ieviestas identifikācijas kartes, cilvēkus tomēr neinformēja, ka tās visās dzīves situācijās nederēs, – uzsver Andrejs Piekalns. – Visticamāk, kā tagad raksta prese, šo problēmu tā pa īstam visi apjauta, tuvojoties tikai kārtējām Saeimas vēlēšanām, kad kļuva skaidrs, ka ar karti nevarēs piedalīties, jo tajās nav iespējams iespiest spiedogu. Ja tas būtu skaidri pateikts, droši vien daļa tomēr izvēlētos pasi vai arī abus dokumentus. Protams, identifikācijas karte ir ļoti labs dokuments, ko ērti lietot. Taču arī pase ir katram vajadzīga, it īpaši tagad, kad skaidri zināms, ka ir samazinātas eID izmantošanas iespējas.
Ar laiku nebūs vajadzīgas
– Man jau liekas, ka ar laiku mums nebūs vajadzīgas ne īpašas apliecības, ne citi personas apliecinoši dokumenti papīra formātā un varēsim iztikt ar čipu, ar kā palīdzību mūs atpazīs. Atklāti sakot, es šajā jautājumā tik ļoti neesmu iedziļinājusies, bet man šķiet, ka pase tomēr ir svarīgāks dokuments, – akcentē Ināra Mālniece. – Uz vēlēšanām es apzinīgi eju joprojām, neraugoties uz to, patīk man vai ne, ka pasē tiek iespiests zīmogs. Kā atceros, kad šīs kartes tika ieviestas, runāja tomēr, ka ar tām vēlēšanās varēs piedalīties, tāpat veikt vēl daudzas citas darbības. Bet, ja nu ar tām, kā tagad izrādās, Saeimas vēlēšanās nevar piedalīties, tad tas šo dokumentu padara nevērtīgāku. Līdz Saeimas vēlēšanām, kas notiks 4. oktobrī, tiem, kam tas ir aktuāli, vēl ir laiks padomāt, vai izmantot piedāvāto iespēju izņemt vēlētāja apliecību. Atklāts ir jautājums, kāpēc Latvijā vispār tiek spiests šāds spiedogs. Igaunijā, kur var balsot elektroniski, nekāds zīmogs nevienam netiek iespiests, bet Latvijā tas tiek darīts tikai tāpēc, ka mums ir novecojusi balsošanas kārtība. Ja mēs neesam bijuši ātrāki par lēnajiem igauņiem un neesam spējuši ieviest elektronisko balsošanu, tad jācer, ka tuvākajā laikā šāda iespēja tiks nodrošināta arī vēlētājiem Latvijā. Vietā arī jautājums, kāpēc vispār ir izveidojusies šāda situācija? Acīmredzot ierēdņu kabinetos viss līdz galam netika izdomāts, bet katrai kļūdai ir uzvārds. Vienīgi Latvijā nav populāri meklēt vainīgos un nosaukt tos vārdā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA