Vēl ne tik senā pagātnē, iebraucot kādā svešākā apdzīvotā vietā, tomēr uzreiz kļuva skaidrs, ka esi nonācis lauku ciematiņā. To apjaust nepārprotami palīdzēja kāda visnotaļ jauka tradīcija – bērnu sveicieni arī iebraucējiem.
Bet pamazām šī tradīcija izplēn. Aizvien retāk labas dienas vai rīta vēlējumi atskan pat tādā svētā vietā kā kapsēta, kur arvien izteiktāk savstarpēji sasveicinās tikai pazīstami cilvēki. Acīmredzot pamazām mūsu apziņā notiek izmaiņas, kļūstam citādāki vai varbūt eiropeiskāki. Iespējams, arī skolās vairs netiek uzsvērts, cik tomēr svarīgi laukos ir pasveicināt pretimnācēju, un arī ģimenēs, iespējams, uzmanība vairāk tiek pievērsta taustāmāku vērtību nostiprināšanai jaunās paaudzes apziņā.
Bet bija laiks, kad skolās to īpaši uzsvēra skolotāji; viņiem pateicoties, manai un vēl vecākai paaudzei tas ir jau asinīs, un labas dienas, rīta vai vakara vēlējums lauku ciematiņos atskan automātiski arī nepazīstamam cilvēkam. Pagājuši jau vairāki gadu desmiti, bet joprojām atceros, kā skolotāja Anna Lejniece Sāvienas astoņgadīgajā skolā nemitīgi atgādināja katram skolēnam, ka pretimnācējs ir jāsveicina ikreiz, to satiekot, – kaut vai vairākas reizes dienā. Skolas gados tas raisīja smaidu, bet pēc gadiem domas tomēr mainījās skolotājas attieksmei par labu.
Vasara ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks, kad vairāk gribas pievērsties daudzām jaukām un patīkamām lietām, bet šovasar pilnīgi novērsties no politiskām aprisēm gan īsti neizdosies. Nesen ievēlējām Latvijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā, un nu šonedēļ sākās arī deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana 12. Saeimas vēlēšanām.
Sarakstu iesniegšanas gaidās nedaudz pārsteidza ziņa, ka „Vienotība" socioloģiskajās aptaujās pirmo reizi beidzamajos gados apsteigusi „Saskaņu", kuras reitings visticamāk ir samazinājies Ukrainas notikumu kontekstā un diez vai Nila Ušakova kandidatūras izvirzīšana premjera amatam nākotnē spēs situāciju kardināli mainīt. Bet atklāts ir jautājums, vai arī „Vienotībai" izdosies gūt tikpat spožus panākumus, kā EP vēlēšanās. Nav noslēpums, ka tajās daudzi izvēlējās balsot par šīs partijas sarakstu, jo tajā bija Valdis Dombrovskis, tāpat Artis Pabriks, uzskatot viņus par cietējiem, kuri nepamatoti tika pabīdīti malā.
Bet visjocīgākais tomēr šķiet vairāku bijušo valdības vadītāju lēmums kandidēt Saeimas vēlēšanās. Var tikai minēt, uz kādiem amatiem un panākumiem cer bijušie Latvijas politikas smagsvari, bet, manuprāt, premjera, tāpat Valsts prezidenta amats tomēr jebkurā valstī ir augstākā pilotāža, pēc kura gan vairs nevajadzētu censties kļūt par ierindas Saeimas deputātiem, jo diez vai uz kaut ko vairāk viņiem ir pamats cerēt. Lai atceramies pieticīgos „Par labu Latvijai" rezultātus 10. Saeimas vēlēšanās.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA