Biksēriete ANDA AKMENTIŅA, noslēdzot otro kursu Rīgas 1. medicīnas koledžā, ERASMUS programmas ietvaros divus mēnešus praksi pavadīja otrajā lielākajā Bulgārijas pilsētā Plovdivā.
– Aizbraucot pirmajā mirklī bija pārsteigums – apkārt koledžai nepļauta zāle, izdemolētas autobusa pieturas, sabiedriskā transporta sarakstu nav, vienkārši aizej un gaidi autobusu. Arī vietējie cilvēki sākumā radīja bailes. Piemēram, pastaigājoties pa vecpilsētu, viens vietējais mums sāka staigāt līdzi kā gids, nevarējām tikt no viņa vaļā, un vēl beigās viņš mums prasīja naudu par gida pakalpojumiem, –
stāsta topošā farmaceita asistente Anda Akmentiņa, atzīstot, ka līdz ar kultūršoka pārvarēšanu pie vides pierasts un parādījies arī pilsētas skaistums.
Viņa turpina: – Brīvā laika, lai iepazītu pilsētu, bija pietiekami. Braukājām apkārt, kāpām kalnos, iepazinām vietējo kultūru un nogaršojām tradicionālos ēdienus. Pilsētā bija amfiteātris, apmeklējām operu. Aizbraucām arī uz kaimiņvalstīm – Turciju un Grieķiju. Bulgārija ir salīdzinoši lēta zeme, tur varējām lēti paēst un dzīvot. Sākotnēji satrauca gaidāmais kopmītņu stāvoklis, taču istabiņas bija kārtīgas – kā viesnīcā.
Taujāta, kādas zināšanas sniegusi prakse aptiekā Bulgārijā, Anda atklāj: – Pirmajā dienā mums teica: „Skatieties uz plauktiem!" Vēlāk jau uzticēja preču cenošanu; tīrījām plauktus, skatījāmies, kā notiek preču pieņemšana, kārtojām preces. Iepazināmies ar visu zāļu piegādes un pārdošanas sistēmu Bulgārijā. Laiks pagāja ļoti ātri. Aptiekā bija laipni kolēģi, visu izskaidroja, palīdzēja. Ar mums rēķinājās un ļāva darīt to, ko gribējām un kas bija vajadzīgs. Bulgārijas aptiekas no mūsējām atšķiras ar to, ka tās vairāk līdzinās mūsu veikaliem „Drogas" – tur plauktos vairumā ir šampūni, krēmi, dezodoranti, losjoni u. tml. Atšķirīga un, manuprāt, pat labāka, salīdzinot ar to, kas pieņemta mums, ir arī zāļu izsniegšanas sistēma: pacienti uz aptieku nāk ar savām pacientu grāmatiņām, kurās ieraksta tās zāles, kas viņam tiek izsniegtas. Bijām arī divos semināros, tiesa, informācija tika sniegta bulgāru valodā, tāpēc neko nesapratām, taču uzskatu, ka tas bija liels gods.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.07.2014.
Autore: RITA TURKINA
Foto no personiskā arhīva