Pasaules kauss futbolā ir noslēdzies. Uzvarētājs noskaidrots, un pēc 24 gadu pārtraukuma tā ir Vācija, kas saspringtā cīņā ne bez veiksmes palīdzības ar 1:0 finālspēles papildlaikā uzvarēja Argentīnu.
Futbola fani un sporta komentētāji šo čempionātu jau ir nodēvējuši par aizraujošāko vai vismaz vienu no tādiem līdzšinējā sacensību vēsturē. Pieverot acis uz kļūdām tiesāšanā, pārlieku lielo centību pārkāpumu tēlošanā un citām sīkām nebūšanām, ir skaidri redzams, kādēļ šādi slavas vārdi čempionātam tiek veltīti. No apakšgrupas izkļūt neizdevās vairākām spēcīgām futbola lielvalstu izlasēm: Portugālei, Itālijai, Anglijai un nevaram aizmirst arī iepriekšējos čempionus un joprojām Eiropas čempionu godā esošo Spāniju. Līdz 1/4 finālam varējām sekot līdzi Kostarikas pelnrušķītes sapnim, kas beidzās vien ar pendeļu sišanu pret Nīderlandi. Un kur nu vēl spēles, par kurām mājinieki – brazīļi – vēlētos pēc iespējas ātrāk aizmirst, jo īpaši kaunpilno sagrāvi ar 1:7 pret Vāciju.
Sporta ēnas puse
Šiem futbola svētkiem ir arī aizkulises, un par tām tiek runāts krietni mazāk un klusāk nekā par slavenu futbolistu un to pārstāvēto komandu/izlašu panākumiem. Šīs aizkulises saistās ar FIFA – Starptautisko Futbola federāciju asociāciju. Ik pa laikam, arī pirms šī čempionāta, starptautiskie plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību tām šaubīgajām metodēm, ko savā darbībā mēdz izmantot FIFA, salīdzinot to ar ne mazāk koruptīvu un necaurspīdīgu organizāciju – IOC (Starptautisko Olimpisko komiteju). Taču lielāku publisku triecienu FIFA un tās īstenotajai politikai vien dažas dienas pirms pasaules čempionāta sākuma sniedza ASV dzīvojošs komediants un politiskais satīriķis Džons Olivers viņa vadītajā raidījumā „Last week Tonight with John Oliver". FIFA darbībai veltītā 13 minūšu garā sižetā viņš izgaismoja vairākas šis organizācijas ēnas puses, lielākoties saistībā ar pēdējo gadu notikumiem, sākot ar astronomiskajām Pasaules kausa izmaksām un beidzot ar uz kriminālpārkāpumiem balansējošu praksi, izvēloties nākamās čempionātu rīkotājvalstis.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.07.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS