Bērzaunes pagasta „Kalna Bāliņu" saimniecei Ingai Skubiņai ir īpašs stāsts par to, kā neliela naudas summa, kas saņemta dāvanā, pāris gadu laikā pārtapusi vairāk nekā pussimts lielā aitu ganāmpulkā.
– Tante uzdāvināja naudu, – stāsta Inga Skubiņa, – un teica, lai izmantoju to lietderīgi. Ilgi domāju, kā to likt lietā. Tad nolēmu: ja reiz dzīvojam laukos, varētu nopirkt aitiņas, lai nograuž zāli. Nopirkām divas; no tām drīz vien radās jau sešas, bet izlēmām tās pārdot, jo ganāmpulkam daudz kas vajadzīgs – jāceļ kūts, jāiegulda līdzekļi. Divas aitas palika nepārdotas, un tobrīd sapratām, ka tomēr jāpērk atkal klāt un jāturpina paplašināt ganāmpulks.
Kopš pirmo aitiņu iegādes pagājuši seši gadi, un tagad kopā ar jēriem ir jau 55 aitas liels ganāmpulks.
Saimniece atceras, ka iesākumā gājis grūti: – Bija gadi, kad jēri dzima ziemā – februārī, aukstumā, un mazie sala nost, aitām nebija piena. Braucām pie tantes, ņēmām pienu un barojām ar pudelīti. Tagad esam iemanījušies aunu pie aitām laist tādā laikā, lai jēri dzimtu pavasarī, un šajā ziņā viss nu ir kārtībā. Šogad tikai divi jēri neizdzīvoja; pārējie – sveiki un veseli.
Vaicāta, vai tiek likta lietā no aitām iegūtā produkcija, Inga Skubiņa atsaka, ka pagaidām realizēts nekas netiekot, jo vilnu neesot īsti, kur pārdot, turklāt par to maksājot tik maz, ka darbs nemaz neatmaksājoties.
– Šogad pēc ziemas aitām bija izteikti bieza vilna. Sākoties karstajam pavasarim, sazvanīju cirpēju, kas apsolīja aitas apcirpt, taču izrādījās, ka šis cilvēks ir uzņēmies palīdzēt vairākās lielās saimniecībās visā Latvijā un mazajiem ganāmpulkiem nepietiek laika. Nekas cits neatlika, kā saukt palīgā paziņu un cirpt ar rokām. Gāja ļoti grūti. Noteikti līdz nākamajai cirpšanai jāiegādājas elektriskās šķēres, jo ar rokām šo darbu paveikt ir praktiski neiespējami, – uzsver Inga.
Ganāmpulks pakāpeniski aug plašumā, un iecerēts ir izaudzēt vismaz 50 aitu mātes, lai var arī nopelnīt. Nekādu papildu finansējumu pagaidām ģimene piesaistīt nevēlas. – Kredītus ņemt negribu. Patlaban tas, ko galvenais finansiālais atbalsts –
vīrs – nopelna, pamazām tiek ieguldīts saimniecībā; nevienam no malas neko neprasām, jo vismaz zinu, ka peļņa būs mūsu un nevienam nebūs jāmaksā procenti, – atzīmē Inga.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2014.
Autore: RITA TURKINA
DĀVJA VECKALNIŅA foto