Skolu absolventi pēc centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanas šonedēļ sākuši pieteikties studijām augstskolās. Šis ir ļoti nozīmīgs laiks studēt gribošajiem, viņu ģimenēm un arī augstskolām, jo to pastāvēšana lielā mērā atkarīga no studentu skaita.
Statistikas dati liecina, ka pirmajā dienā studijām vienpadsmit Latvijas augstskolās pieteikušies 1936 reflektanti, no kuriem teju puse kā pirmo prioritāti norādījusi studijas kādā Latvijas Universitātes studiju programmā. 834 topošie studenti izvēlējušies studijas LU. Otra populārākā augstskola pirmās pieteikumu pieņemšanas dienas izskaņā ir bijusi Rīgas Tehniskā universitāte, kur studēt vēlas 524 reflektanti. Populārākie studiju virzieni ir studiju programma „Datorika" Latvijas Universitātē un programma „Datorsistēmas" Rīgas Tehniskajā universitātē. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, popularitāti reflektantu vidū nav zaudējušas studiju programmas „Ārstniecība", „Komunikācijas zinātne", „Tiesību zinātne" un „Informācijas tehnoloģijas". Jāpiebilst, ka joprojām mūsu valstī nav veikts sen solītais pētījums par to, kādas specialitātes cilvēki tad Latvijai ir nepieciešami. Vai pēc augstskolu absolvēšanas jauniešiem savā specialitātē būs darbs, pārliecības nav, bet alkas un tiekšanās pēc augstākās izglītības ir apsveicama. Cik daudz valsts gatava atvēlēt tā saukto budžeta vietu finansēšanai, cik daudz būs maksātspējīgo studentu vai – pareizāk – viņu vecāku, rādīs studijām pieteikšanās perioda izskaņa.
Teju visu profesiju un vecumu ļaudis šonedēļ turpināja kādu priecīgu un simbolisku darbu – piedalījās vienotības akcijā. Jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika aizsākts līdz šim nebijis noti-kums – Gaismas pils atklāšanas lentes digitālā griešana. Katrs no lentes griezējiem izvēlas nākamo personu, kam nodot lentes griešanas stafeti, un savā īpašumā iegūst Gaismas pils lentes fragmentu ar personificētu tautasdziesmu. Interneta vietnē gaismaspils.lv redzami visi šie Gaismas pils atklājēji – gan tie, kuri to dara klātienē (ar kalēju Nīmaņu īpaši gatavotajām šķērēm), gan virtuālie lentes griezēji. Pirmie mūsu reģiona cilvēki, kas tika „ievilkti" akcijā, ir lubānieši – Ilze Kraukle, Laila Ozoliņa, Miķelis Gruzītis. Pēc Antona Broka ieteikuma lenti Madonā grieza Sarmīte Radiņa, Oļģerts Skuja, tad Ilze Indrāne. Madoniešu „zars" turpinājies arī Ievas Fiņķes, Solvitas Seržānes, Jēkaba Krepša, Solvitas Konivāles un Laimas Lupiķes personā.
Plānots, ka līdz LNB inaugurācijai Gaismas pils atklāšanas lenti fiziski pārgriezīs ap 1000 cilvēku visā Latvijā. Lentes kopējais garums ir 10 000 metru, un uz tās izvietots 50 000 latviešu tautasdziesmu. Jāgaida, vai kāds nosauks arī tevi un mani – tautasdziesmu pietiks mums visiem!:)
Autore: Inese Elsiņa