Kopš pagājušā gada 18. jūnija Sarkaņu pagasta "Lejas Kaupēru" mājās mīt stirnas – Pīks, Pūka un Pīka.
Pūka tika atrasta pļavas malā knapi dzīva, jo, iespējams, pļaujot zāli, tai tika sapļautas kājas. Kas zina, kāds būtu arī Pīka un Pīkas liktenis, ja ne atrasti mazi pie kaimiņu zemes robežas spiedzam, jo vairs nebija mātes.
Tagad stirnas – buciņš un divas "meitenes" – ir izārstētas, atkopušās un izaugušas.
Par stirnām parūpējās Ansis Ģēģeris, ko "Stara" lasītāji jau pēc publikācijām mūsu laikrakstā "Stars" pazīst kā stārķa Klekša saimnieku.
– Todien, kad atradu Pūku, redzēju, kā pie meža lido kovārņi. Nospriedu, ka acīmredzot tur kaut kas ir, tāpēc aizgāju lūkot. Ieraudzīju stirnas bērnu traumētām kājām, kam bez ķirurģiskas iejaukšanās izdzīvot nebūtu iespēju. Ko darīt? Atstāt mežā, lai nobeidzas vai saplosa plēsēji? Man laikam ir tāda daba, ka nevaru vienaldzīgi noskatīties, mazuli pacēlu no zemes, pārnesu mājās. Cits varbūt neliktos ne zinis, atstātu dabasmātes ziņā. Tad tikai sapratu, ka esmu uzņēmies jaunus pienākumus, jo sākās rūpes par stirnubērna izdzīvošanu. Divas reizes vedu pie veterinārārstes Litas Udrases, kas gan galvu vien nogrozīja, bet dakterēja, dodot narkozi. Pat Lita neticēja, ka stirniņa atkopsies. Prasīja, vai spēsim mājās stirnas uzturēt. Stirnas bija mazas, tāpēc vajadzēja barot, bija jādod govs piens no pudelītes ar pupiņu. Pierada. Vēlāk, tiklīdz dzirdēja slaucamā aparāta skaņas, uzreiz saprata, ka būs piens. Tā stirnas ar pudelīti tika barotas līdz pat Vecgada vakaram, kad tās no piena atteicās, sāka ēst pašas. Stirnas ēd zāli, vēl dodu graudus – auzas, kviešus, ļoti garšo burkāni, bietes.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.07.2014.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto