Īpaši īsā darba nedēļa priecē pēc atpūtas izslāpušos, un Līgo zīmē aizvadīti jestri svētki. Kur jau kurš pavadīja gada īsāko un – šķiet – arī aukstāko nakti, bet pat nākamajā rītā pēc grandiozajiem svētkiem Madonā līgotāji no teltīm cēlās ar dziesmu. Jo prieks bija dzirdēt „Ai, jel manu vieglu prātu" tik dzestrā un lietainā rītā. Latviešu optimisms ir dzīvs!
Vasara gan pagaidām nav lutinājusi, ilgstošo lietu ietekmē dārzā sāk pūt pat skaisti sarkanās zemenes. Toties var doties mežā – kā vairāki Madonas reģiona iedzīvotāji jau ir pārliecinājušies, sēņu raža ir ienākusies. Apšu beciņas, sviesta bekas, bērzlapju podiņus u. c. varot salasīt pat spaiņiem. Tāpat meža zemenītes ir mans ikrīta vitamīnu lādiņš, un tad tikai tā aizdomājies – cik jauki tomēr ir dzīvot vietā, kur rīta gājiena attālumā ir dabas veltes, no mašīnu dūmiem tīrs gaiss un pilna rasas (vai lietus) pērļu piebirusi zāle…
Bet, dzīvojot uz tā zaļā un dabiskā zemes pleķīša, nemiers ir par ko citu. Vēl pirms svētkiem redakcijai kāda lasītāja izteica sašutumu par sacelto traci saistībā ar kūtsmēsliem. Pēc viņas teiktā, arī laikraksts „Stars" nepelnīti kritizējis mājlopu turētājus, publicējot madonietes viedokli par to, ka pilsētas ielās var gadīties nepatīkami uzskriet lopiņu atstātajiem mēsliem. „Tad jau man arī vienīgā izeja būs likvidēt savu gotiņu; tā visus gadus bijusi atspaids saimniecībā. Bija gan pašiem piens, gan sviests, gan biezpiens. Bet tagad lopiņu mēsli cilvēkiem traucē! Viss taču vienmēr tiek savākts, viss ir tīrs."
Skaidrības labad gan jāteic, ka laikraksts „Stars" aktualizēja ierosmi pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās nelaist vai nepārvadāt mājlopus pa sabiedriskām vietām (tai skaitā ielām), kur tie var arī nokārtoties. Savukārt prasības par kūtsmēslu uzglabāšanu, kur attiecīgi arī tiek draudēts ar sodien, ir saistītas ar ko pavisam citu – tieši pēc mēneša, 27. jūlijā, beigsies 10 gadu pārejas periods, kurā lauku saimniecībām bija jāuzbūvē vai jārekonstruē kūtsmēslu krātuves. Pašlaik Valsts vides dienests ir uzsācis darbu pie sodu sistēmas izstrādes, ko piemērot tām saimniecībām, kurās šā gada augustā nebūs krātuves. Taču jāuzsver – šī prasība attieksies tikai uz tām lopkopības saimniecībām, kurās ir vairāk par 5 dzīvniekiem (īpaši jutīgā teritorijā) vai vairāk par 10 dzīvnieku vienībām (pārējā Latvijas teritorijā). Tātad ar vienu vai pat pārīti mājlopu joprojām var turēties (ko arī mudinām un atbalstām) pie dabiskās un tradīcijās sakņojošās saimniekošanas.
Autore: LAURA KOVTUNA