Psiholoģes AGITAS JURKOVSKAS amats un ne tikai – arī dzīves aicinājums – uzliek par pienākumu strādāt ar cilvēkiem, uzklausīt viņus un palīdzēt risināt problēmas. Ik dienu caur sevi izlaižot citu grūtumus un raizes, viņa jo vairāk apzinās, cik nozīmīgi ir mācēt to visu nenēsāt līdzi, bet gan izlādēt uz āru, gūt pozitīvās emocijas brīvbrīžos, kas sagādā prieku.
– Pa vasaru strādāju Degumniekos, mācību gada laikā – bērnudārzā, Lubānas vidusskolā un arī Meirānu Kalpaka pamatskolā. Ja piecas dienas nedēļā jāstrādā ar psiholoģiju, jāuzklausa problēmas, vajag arī pašai kaut kur izlādēties. Citādi cilvēkam var aizbraukt jumts. Aizeju uz sporta zāli, aizbraucu uz kalniem paslēpot, patīk spēlēt ģitāru, saceru savas dziesmas, labi sanāk tieši krieviski. Tiekos ar draugiem. Reizēm gan nemaz tik ļoti vairs negribas būt cilvēkos, tad paskatos kādu spāņu seriālu, kad var pabaudīt valodu un reizē arī pabūt mierā, atslēgties, – atklāj Agita.
Kā izrādās, gan spāņu valoda, gan psiholoģija ir vienlīdz nozīmīgas viņas dzīves sastāvdaļas. Pēc Cesvaines vidusskolas absolvēšanas Agita Jurkovska devusies studēt uz Daugavpils Universitāti, kur paralēli apguvusi divas profesijas – psiholoģijas un latviešu valodas un literatūras skolotājas. Viņa pastāsta: – Psiholoģija ir mans aicinājums, tajā iemīlējos it kā nejauši, tāpat kā spāņu valodā. Augstskolā piedāvāja apgūt spāņu valodu fakultatīvajās nodarbībās, un, kā izdzirdēju pirmo teikumu no pasniedzējas spāniski, tā šajā valodā iemīlējos un mīlu vēl šodien.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.06.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto