Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Interesējas par dzimto Vestienu

Redakcija

Autors • 25.06.2014.

Interesējas par dzimto Vestienu
Burtu lielums

Aivars Pētersons ir atvaļināts pulkvežleitnants un bijis mācībspēks, vadošais pētnieks Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Viņš publicējis vairāk nekā desmit rakstu populārā un militārā periodikā, izdevis vairākas grāmatas. Vasarās
Aivars Pētersons dzīvo Vestienā, un mūsu saruna vispirms aizsākās tieši par Vestienu.

– Vestienā esmu dzimis, sācis skolas gaitas. Mani senči nāk no Kāla kroga, kas atradās pie Kāla ezera līdzās vecajai baznīcai. Burtiskā tulkojumā no somu un igauņu valodas "kala" nozīmē zivs. Kad Vestienas pusē ieradās Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, viņš bija apmeties Bērzaunē, bet zviedru karaspēks bija izklīdināts pa visu apkārtni. Bija novembra beigas, decembris, un kareivjiem trūka ēdamā. Tad galvenais viņu pārtikas avots bija zivis, ko zviedru kareivji gāja zvejot uz ezeru. No tā laika ezers tiek saukts par Kāla ezeru, kaut iepriekš nesa Vesetas vārdu (no ezera iztek Vesetas upīte).
– Uz kurieni no Vestienas dzīves ceļi pašu ir veduši tālāk?
– Dzīvē ir gājis ļoti raibi. 1944. gadā, kad mans tēvs strādāja Vestienas lauksaimniecības skolā, mūsu ģimenei pavēlēja skolas telpas atstāt. Tur ievācās augsta ranga vācu ģenerālis, bet mēs bijām tik gudri, ka nebraucām uz Kurzemi, bet devāmies uz Ziemeļvidzemi, uz Limbažiem. Tur beidzu vietējo vidusskolu, un tad arī pienāca gads, kad man bija jāvelk kājās karavīra zābaki. Tēvs bija bijušais aizsargs, un viņu gaidīja konkrēta represija – viņam kadru daļā pateica – "jūs pie mums vairs neskaitāties". Kaut viņš bija Limbažu rajona galvenais agronoms, bija jāatbrīvo telpas un jāmeklē cita pajumte. Situācija bija smaga: ģimenē bija pieci bērni, lielākā daļa no viņiem mācījās skolā, es skolu biju pabeidzis. Algas tēvam vairs nebija (ģimenē viņš bija vienīgais pelnītājs), ģimenei nebija ne ko ēst, ne kur dzīvot. Laimējās, ka viens no tēva bijušajiem padotajiem – tobrīd kolhoza priekšsēdētājs – aicināja viņu nākt par vietnieku. Tā kā veselība tēvam nebija pārāk laba, no šī amata viņš atteicās un sāka kolhozā strādāt par agronomu.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.06.2014.

Autore: INESE ELSIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px