Slimība reizēm piezogas nemanot un uzbrūk pēkšņi. Tā gadījās ar mani. Viss beidzās labi, un par to būs šis veiksmes stāsts.
Kādu rītu ceļā no veikala piepeši sajutu, ka kāds ar dedzinošu uguns liesmu „glāsta" manu apakšstilbu. Kāja momentāni piepampa. Aizvilkos līdz mājām. Atgūlos, un pampums mazinājās. Kad mēģināju iet, parādījās stipras sāpes kājas ikru muskuļos. Bet vakarā bija noteikti jāiet uz baznīcu, lai lūgtu mīļo Dieviņu un Vissvētāko Jaunavu Mariju par man tuvas jaunas sievietes veselību, kurai šai pašā brīdī ķirurgi operēja sirsniņu.
Otrā dienā medmāsa Leontīne Sārna, kas ir vistuvāk vienmēr un gatava palīdzēt kritiskos brīžos, mani telefoniski savienoja ar ķirurgu Jāni Litavnieku, kas gadiem ilgi ir fanātiski uzticīgs varakļāniešiem un, veicot pamatdarbu Madonas slimnīcā, vienu reizi nedēļā pieņem slimniekus Varakļānu veselības aprūpes centrā kā traumatologs ortopēds. Uzklausījis manas sūdzības, pašaizliedzīgais ārsts ieradās pie manis mājās un konstatēja, ka man nekavējoties sniedzama neatliekama ķirurģiska palīdzība. „Ne par naudu tagad ir runa, bet par jūsu kāju," ausīs vēl šodien skan parasti tik mierīgā ārsta satrauktā balss, kad es stostījos par mājas vizītes samaksu.
Tika izsaukti neatliekamās palīdzības mediķi, kas ieradās burtiski pēc pāris minūtēm, jo dežurēja tepat Varakļānos. Speciāli pierīkots krēsls, droši sperot „soļus" ik pa pakāpienam, „nonesa" mani līdz mašīnai (agrāk tādu gudru ierīču nebija). Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Latgales reģionālā centra 355. brigāde – vadītāja ārsta palīdze Skaidrīte Svilāne, ārsta palīdze Silvija Vērmane un autovadītājs Andris Pizičs – aizvizināja mani uz Madonas slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur mani laipni sagaidīja dežurējošais ķirurgs Viesturs Miķelsons un medmāsas Olga Ciukore, Iluta Karpova, māsu palīdze Dace Jakoviča. Izmeklējis mani, dežūrķirurgs nekavējoties zvanīja uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģijas nodaļu un saņēma norādes vest mani uz turieni. Izdarījuši dažas analīzes, NMPD Vidzemes reģionālā centra 232. brigāde – vadītāja ārsta palīdze Aija Silupe, ārsta palīdze Gita Kuprane un autovadītājs Dzintars Špuns – nepilnās divās stundās mani nogādāja Gaiļezera slimnīcā, kur turpmāk daudzi medicīnas darbinieki rosījās ap mani.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.06.2014.
Autore: RITA LIUKE
Varakļānos