Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kas ir apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).
Kaut arī tiesas debatēs prokurores lūgtais sods Poikānam – 280 stundu piespiedu darba – nav īpaši liels, svarīgs bija pats tiesas iznākums, kas šajā gadījumā apsūdzētajam visās apsūdzībās bija attaisnojošs.
Pludinātājs
Poikāns tika apsūdzēts par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai un par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu. Neo, izmantojot robu VID sistēmā, ieguva dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem, kas saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus. Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Skan visai briesmīgi, un nav šaubu, ka personu ar savtīgiem nolūkiem rokās šī informācija (kuras noplūdē galvenā vaina gan jāuzņemas pašam VID) varēja kļūt par bīstamu ietekmes līdzekli, taču Neo izvēlējās sabiedrībai darīt zināmus valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu algu sarakstus. Pirmie par „upuriem" krita „Rīgas satiksme" un „Rīgas siltums". Tiem sekoja tolaik jau nacionalizētās „Parex bankas" darbinieku algu saraksts. Tam sekoja daudzu citu iestāžu algu saraksti, un kā pēdējās 2010. gada 15. aprīlī tika publiskotas Saeimas un Prezidenta kancelejas, kā arī Saeimas un prezidenta drošības dienesta darbinieku algas. Līdz tam šī informācija nebija publiski pieejama.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.06.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS