– Pirms kādiem 9-10 gadiem skolā ieraudzīju, ka viens puisis braukā ar skrituļdēli, un man arī to obligāti vajadzēja. Pirmo skeitbordu par 5 latiem nopirku T-marketā, un tā arī sāku braukāt. Tolaik skeitparks vēl atradās Priežu kalniņā, – savas aizraušanās ar skeitošanu pirmsākumus atklāj ARVIS TREČAKS.
Aptuveni pirms 10 gadiem ekstremālie sporta veidi tieši arī sākuši kļūt populārāki Latvijā un Madonā, bet neilgā laikā šī nodarbošanās aizrāvusi daudzus vienaudžus. Viņš atceras: – Tie čaļi, kas tolaik jau braukājās skeitparkā Priežu kalniņā, šķita baigi trakie. Tā arī mēs tur sākām skeitot. Diemžēl, šo skeitparku plēsa un bojāja tie, kas tur nāca pīpēt, grauzt saulespuķu sēkliņas, un tā nu skeitparks ātri nolietojās.
Tā kā ar šo lietu Arvis Trečaks jau bija saslimis, jaunietis vēlējies, lai viņam ar domubiedriem būtu iespēja netraucēti nodoties ekstremālajiem sporta veidiem. Radusies pārdroša ideja skeitparku „glābt".
– Draugs Mareks Strods uzreiz piekrita, teica, ka tas būs forši un viss izdosies. Sākām meklēt iespējas, kā to realizēt. Madonas novada pašvaldība piešķīra telpas bijušajā katlumājā iekštelpu skeitparka ierīkošanai. Paspējām jau ļoti sapriecāties, bet tad sākās runa par naudu… Tā arī kādus trīs gadus šī ēka nostāvēja tukša. Saprotams, ka tikai aiziet uz pašvaldību un paprasīt finansējumu skeitparkam – tā tās lietas nenotiek, – secina Arvis.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.05.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
OĻĢERTA SKUJAS foto