Šopavasar Kalsnavas pagasta SIA "Centa L" ziemāji jau ir ar vārpām, maija beigās lauki izskatās kā citugad jūnijā, un saimnieks Jānis Lūsis ir cerīgs: – Lielāka vai mazāka raža, bet – būs.
SIA "Centa L" pārsvarā audzē ziemājus – ap 400 ha. No kopējiem 700 ha labība ir iesēta 620 ha. Lielākajā daļā aug ziemas rudzi, 150 ha – ziemas kvieši. Arī SIA "Centa L" ziemāji bija cietuši janvāra kailsalā. – 100 ha vajadzēja pārsēt, bet cietušas bija lielākas platības, ko nepārsēju, atstāju, lai aug, kaut vai sējumi izskatās retāki. Te kokam ir divi gali – ja pavasarī visu pārsēšu, kur ņemšu ziemāju sēklu? Ja pašam ziemāju nebūs, sēkla būs jāpērk. Tagad pieciešu – lai ir, kā ir, lai ziemāji vietām ir reti, taču ir, un raža, kaut mazāka, tomēr būs, – atziņā dalās Jānis Lūsis.
Zemgalē sāka sēt marta beigās, aprīlī, taču Kalsnavā SIA "Centa L" nogaidīja, kad te zeme būs gatava. – Atceros, kā vectēvs sacīja: "Ja tu redzi martā tīrumā arāju, tad zini, ka labāk lai velnu redzi." Zemei, kad saspiež plaukstās, ir jāirst. Taču siltais laiks steidzināja, Zemgalē sēja, arī pie mums jau sāka. Sacīju, ka agrāk par 15. aprīli nesēšu, sāku 16. aprīlī, un arī zeme vēl nebija gatava. Taču daba steidzināja, un bija jāpārsēj un jāsēj – visi bija kļuvuši nervozi, – sējas laiku atceras Jānis Lūsis.
Viņš saimnieko kopā ar dēlu Edgaru, kas pirms trim gadiem beidza augstskolu, kā jaunais lauksaimnieks izveidoja savu saimniecību – ZS "Jaunrubeņi" – ar 200 ha zemes.
Tieši sarunās ar dēlu pērn tapis lēmums par sējumu apdrošināšanu. Jānis Lūsis tagad ir pateicīgs par šādu lēmumu: – Ar Edgaru spriedām, kā rīkoties. Biju tik tālredzīgs, ka sējumus tomēr apdrošināju. Esmu "Latraps" biedrs, un "Latraps" sadarbojas ar apdrošināšanas firmu Latvijā "Vereinigte Hagel", kas piedāvā visā Eiropā pazīstamo vairāku risku apdrošināšanu, kura sedz riskus – tie ir krusas, vētras, lietusgāžu un nelabvēlīgu ziemas laikapstākļu izraisīti bojājumi. Labi, ka piekritu aicinājumam apdrošināt sējumus. Tas bija kā aklai vistai grauds. Firma kompensēja kailsala radītos zaudējumus neatkarīgi no tā, vai sēju vai pārsēju. Tā, paldies Dievam, izspruku cauri bez zaudējumiem. Savu deva arī tas, ka rudenī sētos rudzus biju nomiglojis.
Labības audzētājam ir līdzīgi kā kāršu spēlmanim – sēsties pie galda un nezini – uzvarēsi vai zaudēsi, veiksies vai neveiksies. Taču tā spēle notiek ar Dievu. Ja viņš iedos visus apstākļus, lai raža būtu, tad, pievienojot savu darbu, veiksies.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.05.2014.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto