Kamēr ik pa brīdim uznāk draudoši pērkona negaisi, mūsu pļavās zāle aug griezdamās, ko novērtē govis, kazas, zirgi un aitas, Latgalē top Šmakovkas muzejs, laukos godā ceļ kulināro mantojumu – kūpinātu speķi. Tikmēr ar saukli "Šogad ir citādi" finišam tuvojas 16 miljonu eiro vērtā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kampaņa.
Kā zinām, vēlēšanas norisinās visās 28 ES dalībvalstīs vienā laikā – no 22. līdz
25. maijam. 24. maijā vēlēšanas notiek Latvijā, Maltā un Slovēnijā. Latvijā kopš iestāšanās ES šīs ir trešās EP vēlēšanas, un redzēsim, vai "būs citādi". Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiks ievēlēts 751 deputāts, no Latvijas – 8 deputāti, un to, kuri kravās koferus uz Briseli, lai strādātu tā dēvētajā "Eirolandē", vēl varam tikai minēt, bukmeikeri – prognozēt, bet gribētāju ir daudz. Arī solījumu netrūkst – strādāt labāk, gudrāk, pilnvērtīgāk, atbildīgāk, vairāk uzklausīt iedzīvotāju intereses.
– Nu ir par daudz to partiju, un kas gan var visām izsekot līdzi, – sacīja kāda lauku sieva, uzsverot, ka viņai ir svarīgāki darbi par partiju sarakstu un programmu pētīšanu, tāpēc nezina, par ko balsot. Taču, ja būsim kūtri vēlētāji, saskaņieši izrādīsies aktīvāki.
Tomēr Latvijā EP vēlēšanu kampaņa nav tik jūtama kā pašvaldību un Saeimas vēlēšanu laikā, laukos – vispār nav jūtama, ja vien pastkastītēs neiekristu kādas partijas reklāmas izdevums, kuru gan arī salīdzinoši bija maz. Jāatzīst, ka daudziem ir gluži vienalga, kas pārstāvēs Latviju "Eirolandē" Briselē. Arī mūsu valsts deputātu skaits ir kā piliens jūrā, tomēr – ir. Ja kāds apšauba lietderību atrasties EP, tad lai atceras cīņu par to, lai Latvija platībmaksājumu ziņā nebūtu pēdējā.
Šī nedēļa, kas iesākās ar plus 30 grādu karstumu, atnesot arī pērkona negaisu, zibeņus, vēju, lietu un vietām – pat krusu, ieies vēsturē kā karstākā kopš 1979. gada maija. Sinoptiķi izplatīja tā saukto oranžo brīdinājumu, kas norāda, ka tiek prognozētas laikapstākļu izpausmes, kādas konkrētajā reģionā tiek novērotas salīdzinoši reti – arī krusas graudi rieksta lielumā. Virpuļviesuļa, stipro vēja brāzmu dēļ var tikt radīti postījumi un zaudējumi.
Par laimi, mūspusē nav tādu postījumu kā pie Rīgas, Zemgalē, citviet. Tiesa, ir nolūzuši koki, ir elektropadeves traucējumi, bet zibens postoši nav iespēris. Toties daudzviet mūspusē labības un kartupeļu lauki, dārzi un pļavas pēc pavasara sausuma ir saņēmuši ilgi gaidīto veldzi, jo ir vietas, kur lietu gaidīt gaida.
Autore: IVETA ŠMUGĀ