Cīņa ar kurmjiem ir šķietami nebeidzama, jo pagaidām neviens vēl nav atklājis, kā no šiem racējiem atbrīvoties uz visiem laikiem. Pat, ja viens tiek aizbiedēts vai nogalēts, vietā ik pavasari nāk citi.
Arī entomologi (kukaiņu pētnieki) ir atzinuši, ka ar kurmjiem nevajadzētu cīnīties, bet gan mācīties ar tiem sadzīvot vai tikai atbaidīt, jo pavisam atbrīvoties no tiem ir ļoti grūti. Pie tam kurmju klātbūtne ir apliecinājums, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne. Kurmju rakumu daudzums gan neliecina par kurmju skaitu noteiktajā teritorijā, jo viens kurmis vien mēnesī var izrakt 50- 100 kaudžu.
Gada laikā kurmji zemes virspusē iznes centneriem zemes, kas bagātināta ar kalciju, magniju un citiem vērtīgiem minerāliem, tāpēc ir vērtīga dārzkopībā, ko daudzi iedzīvotāji arī izmanto.
Taču, rokot pazemes alas, kurmis mēdz izcelt arī cilvēku sastādīto, savukārt īpašumā ar koptu mauriņu, kas prasa ilgu un rūpīgu darbu un ne mazums izmaksu, kurmja ierašanās noteikti radīs daudz raižu. Tāpēc saprotams, ka iedzīvotāji meklē visdažādākos veidus, kā cīnīties pret nelielajiem racējiem. Kurmji gan viltīgi var pazust no dārza, lai pēc neilga laika atgrieztos, tomēr pārsvarā ilgāk par nedēļu kurmis vienā vietā neuzturas, jo turpina meklēt barību.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.05.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
OĻĢERTA SKUJAS foto