„Šodien Augstākās Padomes izlemšanai tiek piedāvāts dokuments, kam jāapgāž ar kājām gaisā visa republikas dzīve, tautas liktenis, katras ģimenes un katra cilvēka liktenis. Mums tiek piedāvāts ne vairāk un ne mazāk kā restaurēt buržuāziskās Latvijas sabiedrisko iekārtu, atjaunot 1922. gada Satversmi, patiesībā saraut Latvijas PSR valstiskās saites ar Padomju Savienību.
Deputāti komunisti šādu dokumentu un rīcību var vērtēt tikai negatīvi. Lai teorētiski pamatotu šādu radikālu pārmaiņu nepieciešamību mūsu republikā, šā dokumenta projekta autori dod izkropļotu politisko un tiesisko traktējumu vēsturiskajiem notikumiem Latvijā pēdējos 72 gados. Jā, 1918. gadā tiešām tika proklamēta buržuāziskā Latvijas valsts, taču jau 1917. gada novembrī neokupētajā Latvijas teritorijā bija radīta Padomju Latvija. Iskolata republika kļuva par pirmo latviešu tautas valstisko veidojumu. Tieši šis valstiskums rada savu turpinājumu, kad 1918. gada 17. decembrī tika nodibināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika. Tādēļ jau 50 gadu eksistējušajai padomju valstij Latvijas zemē ir dziļākas saknes nekā jebkuram citam valstiskam veidojumam, jo tieši par padomju varu Latvijā cīnījās un savas dzīvības atdeva tūkstošiem latviešu revolucionāru. Arī šodien par to ir gatavi cīnīties tūkstoši, visi tie, kam dārgi šie revolucionārie ideāli."
Šie vārdi tika teikti pirms 24 gadiem 4. maijā Augstākās Padomes sēdē – sēdē, kurā 138 deputāti no 201, balsojot „par", pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme.
AP deputāts, kurš minētajā tekstā tur dārgus revolucionāros ideālus, protams, nebija starp tiem, kas balsoja „par". Vēl vairāk, viņš pret neatkarīgu Latviju bija gatavs cīnīties un atšķirībā no daudziem citiem tā laika augstiem
kompartijas funkcionāriem savus ideālus nenodeva. Būsit jau uzminējuši, ka runa ir par Alfrēdu Rubiku, kas savu politisko darbību turpina Eiropas Parlamentā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 06.05.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS