Šogad 23. aprīlī apritēja Jāņa Ilstera nāves atceres 125. gadskārta. Pirmais latviešu botāniķis Jānis Ilsters dzimis 1851. gada 2. maijā Vestienas pagasta Gretēs, vienā no Latvijas augstākajiem novadiem, kurā paceļas mūsu zemes krāšņā rota – Gaiziņkalns. Šo apkārtni cēlu ir padarījusi pati daba un tās ļaudis, kuri te dzīvojuši. Jānis Ilsters ir viens no viņiem.
Šobrīd Gretēs saimnieko mežsaimnieki Biruta un Jānis Nebari. Viņi te ienāca pagājušā gadsimta 80. gados kā tā saucamie Breša zemnieki. Veidodama savu saimniecību, Nebaru ģimene neaizmirsa par vietas kultūrvēsturisko nozīmi. Paralēli ikdienas darbam te rūpīgi tika pētīta apkārtne, vākta un apkopota informācija, lai varētu izveidot cienīgu piemiņas vietu Latvijas pirmajam dabas zinātniekam – botāniķim Jānim Ilsteram. Viņa mūžs bija īss, bet spilgts. Savos 38 dzīves gados Jānis Ilsters paguva izdarīt daudz labu darbu, lai viņa vārds ieietu Latvijas vēsturē. Viņa nodarbošanās bija skolotājs. „Jāņa Ilstera dabai piemita tā sevišķā īpašība, ka viņš teicami prata ar bērniem apieties, ar viņiem rotaļāties, priecāties, bet arī viņus pamazām pievedināt pie tā, lai Dieva radību uzlūko ar uzmanību un cienību," raksta kāds no Ilstera laikabiedriem. J. Ilsters savācis bagātīgus stādu krājumus, vispārīgus un tādus, kas sevišķi attiecas uz Vestienas novadu un Daugavas leju. Rakstījis un publicējis daudzus rakstus par zooloģiju, botāniku, putniem, augiem, zemes kopšanu un mēslošanu. Bez tā viņš ir vācis un apkopojis bērnu rotaļas, mīklas, dziesmas, parunas, māņticības, teikas utt. Viņa intereses bija plašas un daudzpusīgas. J. Ilsters piedalījās arī Zemkopības biedrības dibināšanā, jo saskatīja šajā pasākumā galveno labumu tieši latviešu zemnieku dzīves labklājības celšanā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2014.
Biedrības atbalstītāju vārdā –
ANNA KUZINA