15. martā Ņujorkā (ASV) mūžībā aizgājis Indulis Lācis – Latvijas Nacionālās operas ģildes Ņujorkā dibinātājs un pirmais priekšsēdis, Teodora Reitera fonda Goda biedrs, mecenāts, 2003. gada 18. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi.
Indulis Lācis dzimis 1931. gadā Rīgā Artura un Ellas (dz. Zvejniece) Lāču ģimenē, bet ar dzimtas saknēm – ļaudonietis. Vectēvs Pēteris Lācis (1862-1924) – viens no „Ņācu" saimnieka četriem dēliem – kļūst par drēbnieku. Viņa un Marijas (dz. Bumbule, 1870-1962) ģimenē dzimuši 11 bērni.
Indulis agri tiek ievadīts skaņu pasaulē, jo tēvs Arturs Lācis (1900-1984) dzied Teodora Reitera korī, ir kora sekretārs, un viņa sarakstītā kora vēsture izmantota O. Grāvīša grāmatā par T. Reiteru un viņa kori. Māte zēnu ved uz koncertiem, operas izrādēm un teātriem, un Jāņa Cimzes pamatskolas korī iesākas I. Lāča mūzikas ceļš. Taču ieceres tālāk apgūt muzikālo izglītību konservatorijā pārtrauc došanās bēgļu gaitās 1944. gada septembrī. Saikne ar mūziku turpinās, nometņu laikā viņš piedalās Rotveilas un Eslingenas Dziesmu svētkos. 1949. gadā ģimene ierodas ASV, tur I. Lācis dzied Ņujorkas latviešu luterāņu draudzes korī, ko vada operdziedātāja Elza Žebranska un vēlāk Bruno Skulte. Maizes darbs 43 gadus I. Lācim ir saistīts ar finanšu un tieslietu jomu lielā apdrošināšanas firmā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.04.2014.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA