Jau zied zilās vizbulītes un māllēpes, ik rītu dzird putnu sadziedāšanās kori, vietumis ievām plaukst lapas. Īsts pavasaris vērojams uz palodzēm, kur audzē stādus. Siltums te ieskrienas, te nobremzē, bet dabas atmoda ir sākusies. Iestājoties siltākam laikam, biežāk uzspīdot saulei, parādoties zaļajiem asniem, liekas, ka esam nedaudz atplaukuši arī paši. Vērojot, kā pamazām mostas daba, rodas vēlme aizstāt pelēkās krāsas ar dzīvākām un košākām, ar cerīgāku skatu paraudzīties visapkārt.
Tomēr ne visur laukos ir tik cerīgi, jo ir ziemas sējumi, kam izdevies pārciest janvāra trīs nedēļu ilgo kailsalu, bet daudzviet arī iesētais ir gājis bojā. Atsākusies ziemāju veģetācija, tāpēc zemnieki pašlaik var izvērtēt sējumu stāvokli un lemt, kā rīkoties tālāk. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais ziemāju stāvokļa apsekojums Latvijā liecina, ka vissliktākā situācija ir Zemgalē, kur vajadzēs pārsēt līdz pat 80% graudaugu sējumu, bet Vidzemē un Latgalē sējumi esot cietuši mazāk. LLKC speciālisti atzīst, ka vislielākie zaudējumi ir zemniekiem, kuri sasējuši dienvidu šķirņu ziemas kviešus, piemēram, Vācijas, Francijas vai Dānijas šķirnes, jo tās kailsalu pārcietušas vissliktāk, un, visticamāk, būs jāpārsēj 50 līdz 70% platību. Tas nozīmē, ka atkal zemē būs jāiegulda papildu līdzekļi un resursi. Turpretī vietējās šķirnes esot izrādījušās daudz izturīgākas. Tomēr ziemas rapsis izskatoties paplucis, daudzviet – izsalis. Salīdzinot ar graudaugu sējumiem, rapša platības ir vairāk cietušas. To, kā ir mūsu pusē, procentos grūti izvērtēt, jo katrā saimniecībā jau apsekojums nenotiek.
LPKS "Barkavas arodi" pagājušajā otrdienā aicināja talkā agronomu, lai saņemtu profesionālu vērtējumu par ziemāju stāvokli vienā vai otrā tīrumā. Rapsis ir izdzīvojis tikai 20%, ziemas labības sējumi ir cerīgāki. Atsevišķu saimnieku tīrumos ir pietiekams augu skaits, bet daļai ziemāji ir pārsējami. Daži jau savus ziemas kviešus ir ieplānojuši pārsēt vai piesēt un audzēt kā vasarājus. Šonedēļ atkal ir atgriezusies aukstuma fronte, un katra nakts, kura ir ar mīnus grādiem, vēl var kaitēt sējumiem, kas jau tā ir cietuši. Ziemāji, kas pirmajā siltuma vilnī, šķiet, bija atkopušies, pēc aukstuma atkal ir šokā. Augšanas centrs, kas jau tā ir novārdzis, uznākot salam, dabū jaunu triecienu. Lauksaimnieki un sējumi ļoti gaida atgriežamies siltumu, kas kalpotu kā stimuls. Tie zemes saimnieki, kas jau var tikt uz lauka, ne tikai domā par lauku darbiem, bet arī dara.
Pavasaris šogad agrāk mudina uz darbiem (atcerēsimies, ka pērn sniegs nokusa tikai aprīļa beigās).
Autore: IVETA ŠMUGĀ