Šogad pāreja uz vasaras laiku notiks 30. martā pulksten 3 (naktī uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Šobrīd vienotu praksi pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, taču katru gadu liela daļa Latvijas iedzīvotāju iebilst pret pulksteņu grozīšanu un rosina to izbeigt.
Šogad, piemēram, Ekonomikas ministrijas rīkotajā aptaujā divas trešdaļas no 6000 respondentiem bija pret šādu pulksteņu grozīšanu. Šie rezultāti, uzsverot, ka Latvija turpmāk varētu palikt pie vasaras laika, tiks nosūtīti Eiropas Komisijai, kas lems par turpmāko kārtību visā ES. – Vai jūs piekrītat šādam viedoklim? – vakar vaicāju Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājai Ilzei Dreimanei un Ošupes pagasta pārvaldes vadītājam Aigaram Šķēlam.
Būtu labi, ja pieliktu punktu
– Šī laika grozīšana absolūti nav vajadzīga, – uzskata Ilze Dreimane. – Es arī kā iestādes vadītāja tajā nesaskatu nekādu ekonomisko ietaupījumu. Varbūt cilvēki, kuri ir darbspējīgā vecumā, to tik ļoti neizjūt, bet visus šos gadus tiek runāts tieši par to, ka uz šo pāreju īpaši reaģē mazi bērni un arī vecāka gadagājuma cilvēki. Es pati to ļoti izjutu, kad mani bērni bija mazi, cik ļoti viņus šī stunda, uz priekšu vai atpakaļ pagriezta, iespaidoja – tā ir tāda absolūta izsišana no ierastā ritma. Ja vien to beidzot izbeigtu, būtu ļoti labi. Man pat laikam ir vienalga, kurš laiks paliktu – ziemas vai vasaras. Man šķiet, ka pirms dažiem gadiem jau bija diskusijas pat valdības līmenī, ka vajadzētu šajā lietā pielikt punktu, bet tā arī viss noklusa. Cerams, ka šoreiz lēmums būs pozitīvs. Ir taču Eiropas valstis, kuras to nedara. Tā tomēr ir papildu nervozitāte, no kuras varētu izvairīties.
Sajauc tikai bioritmus
– Tīri cilvēciski spriežot, manuprāt, laikrāža grozīšana divreiz gadā – pavasarī, pārejot uz vasaras laiku, bet rudenī – uz ziemas, būtu jāizbeidz, – domās dalās Aigars Šķēls. – Man gan grūti uzreiz tā pateikt, vai labāks būtu vasaras vai ziemas laiks, bet tai grozīšanai divreiz gadā būtu jāpieliek punkts. Sajauc tikai cilvēkam bioritmus, it īpaši bērniem – paiet vismaz kāda nedēļa vai pat ilgāk, kamēr organisms piemērojas jaunajam laikam. Protams, nevaru spriest, kāds no tā visa ir ekonomiskais pienesums. Vienkārši pietrūkst tādas informācijas, lai varētu objektīvi izvērtēt. Noteikti ir cilvēki, kuri ir veikuši aprēķinus, cik elektroenerģijas šādā veidā var ietaupīt, bet, piemēram, uz darbgaldu ieslēgšanu tas nekādu iespaidu neatstāj, varētu būt – uz apgaismojuma rēķina.
Autore: BAIBA MIGLONE