Cesvaines pils ir Latvijas kultūras mantojuma izcila bagātība, kas vienīgā no visām Baltijas pilīm ir iekļauta respektablajā G. Baranovska 19. gs. otrās puses arhitektūras enciklopēdijā. Šī izdevuma mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar tā laika izcilākajiem sasniegumiem pasaules arhitektūrā.
Ņemot par vadmotīvu profesora, Dr. habil. art. Ojāra Spārīša teikto „Neparastums un augsta izpildījuma meistarība Cesvaines pilī ir jau nodrošinājusi paliekošu vietu kultūras mantojumā un cilvēku izziņas gribā. Taču sapratne vēl ir jāapvieno ar praktisku rīcību", tiek domāts par tālāku Cesvaines pils atdzimšanu.
2013. gadā no 1. aprīļa līdz 22. decembrim, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstītajam projektam, tika veikta Cesvaines pils „Kungu sarunu telpas" logu restaurācija. VKKF finansējums 2142,85 EUR, Cesvaines novada pašvaldības līdzfinansējums 85,37 EUR. Balstoties uz 2012. gadā veikto „Kungu sarunu telpas" arhitektoniski māksliniecisko izpēti, sākotnēji tika veikta logu rāmju un logu nišu apdares pildiņu paneļu attīrīšana un pēc tam logu mūra ailu un restaurējamo koka detaļu apstrāde ar biocīdu pelējuma sēnīšu kolonijas un izsāļojumu likvidēšanai. Sekoja trūkstošo analogu detaļu izgatavošana, palodžu restaurācija, logiem piederošo aizvērtņu restaurācija un izgatavošana vēsturiskajā autentiskajā veidolā. Tādējādi ilgtermiņā tiek saglabāta un aizsargāta Cesvaines pils kā 19. gs. unikāls eklektisma arhitektūras piemineklis, „Kungu sarunu telpā" atjaunoti logi ar logu aizvērtņiem sākotnējā veidolā. Restaurācijas darbus veica Juris Neimanis. Šī telpa perspektīvā tiks izmantota kā muzeja izstāžu un ekspozīciju zāle. Ieguvēji ir gan Cesvaines pils apmeklētāji – tūristi, gan mākslas profesionāļi, gan vietējie iedzīvotāji, kam ir iespēja skatīt atjaunotus vēsturiskos logus un vienlīdz jūsmot par saglabātu unikālu 19. gs. beigu pils interjera paraugu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.03.2014.
Autore: DAIGA MATROZE,
projektu autore un vadītāja,
Cesvaines muzeja speciāliste