Analizējot notikumus Ukrainā, uzmanība tiek pievērsta arī mūsu valsts drošībai. Viedokli, kādus pasākumus šai sakarā vajadzētu veikt, lūdzu izteikt Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci.
Jāizpilda minimālais
– Pie disciplīnas, kārtības, starptautisko normu ievērošanas piesaukt vienmēr ir grūtāk, nekā atlaist grožus, kā tas ir Krimas gadījumā. Nav vēl teikts, ka Krievija aprobežosies tikai ar Krimu. Taču attiecībā uz mūsu valsts drošību, domāju, mēs varam justies diezgan droši, jo atšķirībā no Ukrainas Latvija tomēr ir ES un NATO dalībvalsts, kas tomēr ir zināms drošības garants, – uzskata Staņislavs Smelters. – Pasaulē toni diemžēl nosaka lielvalstis, kas diktē savus noteikumus un citu valstu spiedienam tā nepakļaujas. Putins neko daudz neieklausās pat Obamas teiktajā un vismaz pagaidām, spriežot pēc notikumu attīstības Krimā, no savas līnijas, uzņemtā kursa neatkāpjas. Neraugoties uz to, priekšlikums par militāro bāzu izveidošanu Latvijā un Baltijā ir diezgan strīdīgs. Tad jau drīzāk, apstiprinot valsts budžetu, būtu jāatrod iespēja, kā izpildīt NATO prasību atvēlēt 2% lielu finansējumu no iekšzemes kopprodukta militārajām vajadzībām. Ja gribam, lai mūs sargā, vismaz jāizpilda minimālais.
Jāsaglabā vēss prāts
– Es domāju, ka mums pirmām kārtām jāsaglabā vēss prāts un jāatceras, ka ne velti Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. Un tie īstenībā arī ir atslēgas vārdi. Bet, ja mēs, esot šajās organizācijās, ceļam kaut kādu tukšu paniku, tad graša vērta ir mūsu dalība tajās, kas, starp citu, nemaksā mazu naudu. Kā šonedēļ varējām izlasīt, Latvijas iemaksājamās summas ES finanšu drošības mehānismā nebūt nav mazās. Līdzīgi ir arī attiecībā uz NATO, kur prasība par 2% finansējumu no iekšzemes kopprodukta aizsardzības jomai joprojām ir spēkā, tāpēc ir jādomā, kā šo prasību izpildīt, – uzsver Ināra Mālniece. – Ja Latvija kā maza valstiņa, ar sauju iedzīvotāju un ģeogrāfiski pievilcīgu teritoriju, izpilda visas NATO prasības, tad mums nevajadzētu būt pamata satraukumam. Arī celt militārās bāzes galīgi nav vajadzīgs. Mīļie cilvēki, attopieties! Neviena bāze nevienu nepaglābs. Jebkurā militārajā bāzē dislocētās kaujas vienības nekustēsies ne no vietas, kamēr netiks dota centrālās vadības pavēle. Tai pašā laikā jebkura bāze, no kuras var tikt izšauta raķete, var būt tāds pats galamērķis kādai citai raķetei no pretējās puses. Tā vietā vairāk vajadzētu domāt, ko varētu darīt valsts labā, lai uzlabotu ekonomiku, nevis no vienām līdz nākamajām vēlēšanām dzīvot ar saukli „Krievi nāk!"…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA