Trešdien Madonas novada domes izglītības un jaunatnes lietu komitejā tika spriests par vairāku skolu iespējamo reorganizāciju nākotnē. Skolas, pār kurām ir savilkušies „negaisa mākoņi", Madonas novadā ir Lazdonas, Mārcienas, Mētrienas un Sarkaņu pamatskola. Viedokli par iespējamo skolu reorganizāciju lūdzu izteikt Lazdonas pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Riekstu un Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski.
Vēl nav izlemts
– Man šajā jautājumā ir citāds uzskats nekā šīs ieceres virzītājiem. Reorganizācija tiek pamatota ar IZM pētījuma „Par mazo skolu tīklu Latvijā" rezultātiem, bet tajā jau neiesaka, kādas skolas likvidēt vai reorganizēt. Šī pētījuma mērķis bija apsekot un sagatavot informatīvo bāzi Latvijas mazo lauku skolu politikas tālākai veidošanai. Pētījuma secinājumos ir arī teikts, ka ir jābūt skolu darbības kritēriju kompleksam izvērtējumam, un tas ir jāveic pašvaldībām kopā ar skolām, – uzsver Jānis Rieksts. – Ir jāanalizē kritēriji, to saistība, nevis jābalstās tikai uz vienu kritēriju – skolēnu skaitu. Katrā ziņā, manā skatījumā, nav jāapstādina un jāizjauc mehānisms, kas labi darbojas. Bet nekas vēl nav izlemts, diskusijas par to turpināsies arī domes finanšu un attīstības komitejas sēdē 18. februārī.
Vajag pamatojumu
– Esmu sašutis, un šāda iecere ir pamatīgi satraukusi arī Mētrienas sabiedrību. No visām četrām skolām, kuru iespējamā reorganizācija tika skatīta komitejas sēdē, Mētrienas pamatskola atrodas vistālāk no novada centra. Man tika uzdoti visdažādākie jautājumi, bet, manuprāt, skolas pastāvēšana nav atkarīga no tā, vai mēs bērnus bērnudārzā ēdinām par velti, vai sūtām uz mācību olimpiādi kādu skolēnu, vai mācību procesā skolotāja kādu reizi nedaudz pavelk atzīmi uz augšu. Lauku skolas jau neapmeklē ne paši gudrākie, ne arī materiāli nodrošinātākie bērni. Dažs varbūt mācīties negrib vispār, un skolotājam jāpieliek ļoti lielas pūles, lai iemācītu elementāro, – atzīmē Andris Dzenovskis. – Jāņem vērā arī tas, ka skolas materiālās bāzes uzlabošanā ir ieguldīts ļoti daudz līdzekļu. Mums būtiski palielinājies bērnudārza audzēkņu skaits (līdz 33). Pagastā vidēji gadā dzimst ap 10 bērnu, tātad vienai klasei katru gadu sanāk. Kas mainīsies, ja, piemēram, tiks atstātas tikai sešas klases, kā tiek piedāvāts? Skola tāpat būs jākurina, skolotājiem tāpat būs jāstrādā, arī skolēni uz skolu būs jāved un jānodrošina ēdināšana. Nelielais līdzekļu ietaupījums, ko izdosies ieekonomēt uz skolotāju algām, ja nebūs trīs klašu komplektu, neatsvērs tos zaudējumus, ko radīs skolas reorganizācija. Lai veiktu šādu reformu, vajag ļoti nopietnu ekonomisko pamatojumu.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA