Nesen plašu ažiotāžu izraisīja kādas Latvijā dzīvojošas ārzemnieces blogs par ikdienu šajā valstī. Tajā ar ironiju bija novērtēta arī latviešu nepārvaramā vēlme visas kaites ārstēt ar zāļu tējām. Lai gan ne tuvu neesam tumsoņi un, protams, atzīstam arī moderno medicīnu, nenoliedzami joprojām cieņā ir arī sentēvu metodes, kas efektīvi, dabiskā veidā cīnās ar dažādām saslimšanām.
Profilaksei
Šajā aukstajā laikā apkārt klejo dažādi elpceļu vīrusi, savukārt mediķi brīdina, ka gripa Madonas reģionā varētu parādīties februāra vidū vai beigās. Ir īstais brīdis padomāt par profilaksi, imunitātes stiprināšanu. Aptaujājot interneta lietotājus, noskaidrots, ka par efektīvākajiem ieročiem cīņā ar saaukstēšanos latvieši uzskata karstu ingvera, citrona un medus tēju. Otrs populārākais ir ķiploks – to vīrusu laikā biežāk iekļaujam uzturā, savukārt pret iesnām palīdz ķiploka daiviņas paturēšana pie deguna. (Atceries! To nedrīkst likt nāsīs, jo var apdedzināt deguna gļotādu!) Tāpat esam iecienījuši pēc pārsalšanas vai pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm 10-15 minūtes karsēt kājas sinepju ūdenī, pēc tam uzreiz uzvelkot vilnas zeķes un palienot zem segas. Vēl joprojām no tautas līdzekļiem latvieši izmanto melno rutku – rutkam nogriež „vāciņu", izgrebj viducīti un to pilda ar medu. Uzliek „vāciņu" atpakaļ un atstāj nostāvēties uz vienu dienu. Izgrebtajā viducītī no medus izveidojas sula, ko lieto profilaktiski pa vienai tējkarotei trīs reizes dienā. Protams, dabiskos vitamīnus uzņemam arī ar upenēm, sīpoliem, siltu dzērveņu dzērienu ar medu, savukārt vīrusu „izkošanai" nereti tiek pagatavots arī groks (50 : 50 tēja ar rumu, balzamu vai citu stipru alkoholisko dzērienu).
Plasak lasiet laikrakstā STARS 31.01.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AUTORES foto