Personīgi man šīs nedēļas lielākais izbrīns bija ziņa, ka Madonā koncertēs pasaulslavenais kamerorķestris „Kremerata Baltica". Tā pati „Kremerata", ko 1997. gadā radīja izcilais vijolnieks Gidons Krēmers, kļūdams par tā māksliniecisko vadītāju un solistu. „Kremerata Baltica" mēdz dēvēt ne tikai par Baltijas reģiona kultūras vēstnieku de facto, bet arī par tiltu cēlāju visas Eiropas integrācijas kontekstā.
Orķestrī muzicē izcili talantīgi Baltijas valstu jaunie mūziķi, un lielākā daļa no mums viņu sniegumu līdz šim esam vērojuši vien televīzijā. Gada pēdējais koncerts „Kremerata Baltica" izpildījumā norisinājās Maskavā (Krievija), savukārt kolektīva 2014. gada koncerttūres galamērķis ir Itālija. Jau janvāra pirmajā pusē „Kremerata Baltica" kopā ar Gidonu Krēmeru dosies koncerttūrē uz Itāliju, kur kopumā sniegs piecus koncertus. Pēc tam plānoti koncerti Spānijā, Amerikā, un, ticiet vai ne, – 8. martā „Krēmera ģimene" muzicēs Madonā.
Latvijā būs tikai trīs nepārspējamā kolektīva koncerti: Rīgā (7. martā), Madonā (8. martā) un Rēzeknē (9. martā).
Pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers ir viens no savas paaudzes oriģinālākajiem un izaicinošākajiem māksliniekiem, kura spēles manieri raksturo atsacīšanās no labi iemītām interpretācijas takām, tiekšanās pēc kaut kā jauna, nepieredzēta. Esam izredzēti, un jau ziņa par šādu koncertu spārno.
Aiz kalniem nav arī brīdis, kad notiks daudzveidīgi Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gada atklāšanas pasākumi. 18. janvārī plānota akcija „Gaismas ceļš" jeb Grāmatu draugu ķēde, kurā no vecās Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno Gaismas pili roku rokā tiks nodotas bibliotēkas grāmatas. Kopīgajai Grāmatu draugu ķēdei pašlaik pieteikušies astoņi tūkstoši cilvēku (viņu vidū ir arī mūsu reģiona cilvēki), un to skaits nepārtraukti palielinās, jo reģistrēšanās akcijai notiek vēl aizvien. Ikviens rīdzinieks, Latvijas iedzīvotājs un Rīgas viesis ir aicināts sadoties rokās par kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāknešanu.
Bez tam 18. janvārī Rīgas Centrāltirgus pārvērtīsies par kultūras programmas atklāšanas garšīgāko vietu, un pasākumā iesaistīsies gan Gaļas, Piena, Zivju, gan Sakņu paviljonā strādājošie. Arī stends „Ražots Madonas novadā", kas atrodas Sakņu paviljonā, pieredzēs, kā kultūra un māksla saskaras ar citām izdzīvošanai vajadzīgām lietām. Katrā ziņā šai paviljonā iecerētais Platona Buravicka skaņdarba pirmatskaņojums solās būt kas negaidīti pārsteidzošs.
Mākslas brīnumam, tāpat kā jau tuvumā esošajiem Kristus dzimšanas svētkiem esmu ieslēgusi ieinteresētas gaidīšanas režīmu.
Autore: INESE ELSIŅA