Jau daudzus gadus sabiedrībā virmo ideja par vārda piešķīrumu Madonas mākslas skolai. Proti, ir priekšlikums Madonas mākslas skolai dot tā dibinātāja un ilggadējā direktora Jāņa Simsona vārdu.
Šobrīd direktores Kristīnes Šulces personā ideju beidzot virza arī pati skola, un 2015. gadā, kas būs Madonas mākslas skolas 40. jubilejas gads, skolas dibinātājam Jānim Simsonam neatdotais parāds varētu tikt nolīdzināts.
– Ar Jāni Simsonu un viņa komandu Madonā ienāca inteliģence, – atceroties Madonas mākslas skolas tapšanas laiku, uzsver kādreizējā rajona kultūras dzīves vadītāja Palmira Brice. – Tā bija nedaudz citādāka inteliģence nekā pilsētā līdz šim. Skolotāji strādāja ar tādu atdevi, kādu citās iestādēs nezinu, – viss mākslas skolā bija pašu veidots, pašu radīts, mākslas skolu mācību programmas tika izstrādātas tieši Madonā.
Kopš Jāņa Simsona traģiskās nāves apritējuši vairāk nekā 24 gadi, viņa ģimene – sieva Daiga Simsone un trīs bērni – no Madonas uz Rīgu pilnībā pārcēlās1994. gadā.
– No Madonas esmu prom kopš 1994. gada, – apstiprina Daiga Simsone, ar ko nesen tikāmies galvaspilsētā. – Man tas bija liels pārdzīvojums un liela izšķiršanās. Madonā bija pavadīti 19 gadu, turklāt dzīves labākais periods. Rīgā sešus gadus algotu darbu nestrādāju, dzīvoju no gleznu pārdošanas. Uzturēju bērnus, bija grūti, bet kādu mirkli gribējās nosacītu brīvību – vēlējos gleznot. Izdzīvojuši esam, meita Elīna tagad audzina četrus mūsu mazbērnus, viens dēls ir ārzemēs, otrs strādā par galdnieku pēc individuāliem pasūtījumiem. Tēvs (domāts Jānis Simsons. – Aut.) pēc skolas beigšanas arī bija galdnieks, bērnos praktiskais gēns un vienlaikus mākslinieciskā izjūta no viņa ir pārmantota.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.12.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto