Trešdien kļuva zināms, ka Valsts prezidents A. Bērziņš līdz nākamā gada 7. janvārim ir nolēmis nogaidīt, vai partijām izdosies vienoties par vienu premjera amata kandidātu, bet, ja tas nenotiks, tad 7. janvārī viņš to nosauks pats. Pagaidām prezidents liek noprast, ka lēmums vēl nav nobriedis: „Arī labam vīnam, pat Latvijā ražotam, ir jānorūgst." Viedokli par jaunās valdības veidošanas procesu lūdzu izteikt Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci un Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
Rīkojas izsvērti
– Man jau patīk „humora raidījumi". Turklāt mēs, latvieši, esam nepacietīgi. Es domāju, ka pēc visām peripetijām prezidentam ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums ļoti rūpīgi izvērtēt nākamā premjera amata kandidātus. „Vienotība" ir bijusi ārkārtīgi vieglprātīga, veselas divas reizes šim amatam piedāvājot Arti Pabriku, – atzīst Ināra Mālniece. – Tas, ka prezidents A. Bērziņš ir nolēmis ieturēt pauzi, ir normāls process. Šoreiz viņš no visiem viedokļiem rīkojas izsvērti un pareizi. Un arī pret to, ka pāreju uz eiro sagaidīsim kopā ar Dombrovska valdību, nav nekas iebilstams. Dombrovskis ir pelnījis būt premjers vēsturiskajā iestāšanās brīdī eirozonā, kad valstī ir vajadzīga arī stabilitāte. Dombrovskis ir demisionējis, bet es uzskatu, ka viņam tā nevajadzēja darīt, viņa demisija ir nesaprotama; kaut gan, protams, kas to zina, kas aiz tā stāv, – ne mums to vērtēt un zināt.
Vajadzēja nosaukt
– Tad, kad nav rezultāta, ir grūti komentēt. Nav arī ne īstas skaidrības, ne nojausmas, kāda būs turpmākā virzība. Ja pašam prezidentam ir konkrēta kandidatūra, tad vajadzēja to nosaukt, lai varētu publiski apspriest, – uzskata Andrejs Ceļapīters. – „Vienotība" šim amatam izvirzīja cienījamu personību – Arti Pabriku, kas varētu šajā nepilna gada laikā valdību veiksmīgi vadīt. Viņam ir gan ministra, gan ilggadēja Saeimas deputāta pieredze, vismaz es neredzu kādas īpašas problēmas, kāpēc viņu nevarētu nominēt par premjera amata kandidātu. Nepārliecina arī viens no publiski minētajiem iemesliem, kāpēc tas netiek darīts, – saistībā ar konfliktsituāciju Zvārdes poligona teritorijā. Tas vairāk izklausās pēc iegansta, nevis pamatota argumenta. Zinot Arta Pabrika diplomātisko raksturu, viņš noteikti atrisinās arī šo problēmu. Tagad mēs uz Rīgu braucām pa jauno Tīnūžu šoseju, bet arī tur, ņemot vērā sabiedrības intereses, ar Saeimas lēmumu tika atsavināta zeme no tiem, kas paši to nepārdeva. Katrā ziņā, ja tas korekti tiek kompensēts un nepieciešams valsts interesēs, tas ir risināms jautājums.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA