Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika aprautas daudzas dzīves un sapņi, nākamajā dienā pēc tam, kad valstī bija beigušās oficiāli izsludinātās trīs dienu sēras, uz „Stara" redakciju piezvanīja kāds laikraksta lasītājs un dalījās savos novērojumos.
– Gribu vērst jūsu uzmanību, ka ne pie visām mājām, likumā noteiktajā kārtībā izkarot valsts karogu, pret to izturas ar pienācīgu cieņu. Tas ir sevišķi neizprotami situācijā, kad pie mājas sienas ir karoga turētājs, bet karogs ir izkārts citā, šim nolūkam pavisam nepiemērotā vietā, – uzsvēra madonietis, aicinot redakciju pievērst uzmanību šim jautājumam.
Kad pagājušajā otrdienā ap pusdienlaiku ieradāmies norādītajā adresē, karogs bija jau noņemts, līdz ar to šo momentu nevarējām fiksēt un foto bez komentāriem publicēt, kā to ierosināja vērīgais laikraksta lasītājs, bet šo priekšlikumu, organizējot redakcijas darbu, ņemsim vērā nākamajā gadā, it īpaši ņemot vērā, ka Madonas novadā tiks pastiprināts pašvaldības kārtībnieku darbs un šos pienākumus turpmāk (katrs uz pusslodzi) veiks trīs darbinieki. Droši vien izvērtēt situāciju, vai Madonas pilsētā tiek ievēroti Latvijas valsts karoga likumā noteiktie vienotie valsts karoga lietošanas principi svētku, atceres un atzīmējamās dienās, varēsim kopīgi. Līdzīgi, kā tas notiek citos novados.
Piemēram, Cesvaines novadā 11. novembrī, kur par patriotisko noskaņu gādāja ne tikai šai dienai veltītie pasākumi, bet arī iedzīvotāju piespraustās valsts karoga krāsas lentītes, izkārtie karogi pilsētvidē un pie ēkām, Cesvaines novada policijas inspektori apsekoja Cesvaines pilsētu un konstatēja, ka pie 39 ēkām nav izkārts Latvijas karogs. Cesvaines novada pašvaldības mājas lapā tika ievietota informācija ar konkrētām šo ēku adresēm, kā arī inspektori aicināja minēto māju īpašniekus gādāt par to, lai turpmāk valsts karogs būtu izkārts vai pacelts mastā likumā noteiktajās svētku, atceres un atzīmējamās dienās. Pretējā gadījumā šādi māju īpašnieki tiks saukti pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA