Tuvojas valsts svētki – 18. novembris. Protams, visa gada garumā ir ieteicams gatavot ēdienus no vietējiem un sezonai atbilstīgiem produktiem, tomēr tieši šajā valsts svētku mēnesī rodas lielāka vēlme galdā celt „latviskus gardumus".
Lai gan mūsdienās jau var sākt diskutēt, kas tad no tā saucamā tradicionālā patiesi bijis ierasts arī mūsu senčiem, ir produkti, kuri savu „latviskumu" arī laika gaitā nav zaudējuši. Likumsakarīgi, ka šīs izejvielas vienkārši tiek variētas modernākos salikumos.
Interesanti, ka līdz pat 20. gadsimta sākumam latviešu uztura pamatu veidoja pašcepta rupjo rudzu miltu maize, tikai tad piedomāja tai arī kaut ko klāt piekožamu. Latvieši turēja godā dažādas maizes – pelavmaizi, baltmaizi, sklandraušus, plāceņus un „biguzi". Maize ir viens no ēdieniem, ko latvieši ceļ arī svētku galdā; tāpat maize tiek izmantota, lai pagatavotu dažādas ēdienu receptes. Protams, ir arī daudzi citi tieši Latvijas virtuvē iecienīti produkti – biezpiens, piena izstrādājumi, kartupeļi, kāposti, bietes, cūkgaļa, kaņepes, zirņi un pupas, auzas, brūklenes, āboli, medus u. c.
Bet – atliek vien padzīvot ilgāku laiku ārpus Latvijas, lai īstenam latvietim sāktu pietrūkt tieši rupjmaizes. Tumšo maizes klaipiņu dodam viesiem līdzi ciemakukulī. Interesantāka garša rodas, ja rudzu maizei klāt pievienotas gan dažādas sēkliņas, gan augļi. Tā arī mūsdienīgās receptēs tradicionālā rupjmaize tiek izmantota „jaunās skaņās".
Par pamatu ņemot tieši rudzu maizi, laikraksts „Stars" uzmeklēja un izmēģināja vairākas receptes, kuras lieliski iederētos gan ikdienas, gan svētku galdā.
P. S. No uzkodu gatavošanas pāri palikušo rupjmaizi lieliski var izmantot pārējās receptēs – salātos, kotletēs vai saldajā ēdienā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.11.2013.
Autore: LAURA KOVTUNA
AUTORES foto