Šonedēļ lielu rezonansi sabiedrībā izraisīja šaha lielmeistara, pasaules eksčempiona un dedzīga Krievijas opozicionāra Garija Kasparova negaidītais lūgums piešķirt viņam Latvijas pilsonību. Viedokli, kādu lēmumu vajadzētu pieņemt Saeimai, lūdzu izteikt Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču.
Rūpīgi jāpārdomā
– Esmu par to dzirdējis, bet īsti nezinu, kā būtu pareizāk rīkoties. Mani pilsonības piešķiršana, balstoties uz īpašiem nosacījumiem, tāpat uzturēšanās atļauju izsniegšana pēc nekustamā īpašuma iegādes satrauc. Bažas raisa arī reklāmas radio, kurās gandrīz vai tiešā tekstā aicina būt atkal vienotā republiku saimē ar vienotu krievu valodu. Tas izklausās vienkārši briesmīgi, kaut gan, no otras puses, var jau saprast, ka ekonomiskā situācija valstī ir tāda, ka, lai piesaistītu investīcijas, kaut kas ir jādod pretī, – uzsver Vilnis Špats. – Kasparovs, kā var noprast, Latvijas pilsonību gan prasa, vairāk politisku motīvu vadīts. Pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas tas ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, jo tas var atsaukties uz pilsonības piešķiršanu arī nākotnē, lai nesanāktu tā, ka pēc tam tā būs jāpiešķir jebkuram ar pasaulē skanīgu vārdu, kas to sadomās lūgt. Turklāt, ņemot vērā, ka Kasparovs Krievijā ir dedzīgs opozicionārs, jāizvērtē, kā pilsonības piešķiršana varētu ietekmēt abu mūsu valstu attiecības. Katrā ziņā tas ir ļoti diskutabls jautājums.
Jāizvērtē riska faktori
– Es esmu par to domājis, bet līdz galam savu viedokli neesmu formulējis. No vienas puses, viņam Latvijas pilsonību it kā varētu piešķirt. Kā nekā šaha lielmeistars, pasaules eksčempions, turklāt politiski nepozicionējas kā pret Latviju nelabvēlīgi noskaņots politiķis, kaut dzīvo Krievijā. Iespējams, Latvijas prestižs pat celtos, ja lēmums par pilsonības piešķiršanu tiktu pieņemts, it īpaši, ja Kasparovs tiktu ievēlēts par Starptautiskās šaha federācijas prezidentu; bet, no otras puses, tas varētu radīt lavīnveida reakciju, kad uz Latviju varētu plūst jauni iesniegumi par pilsonības piešķiršanu no Krievijas un citām Austrumbloka valstīm, tāpēc ir jāizvērtē visi riska faktori, – uzskata Agris Lungevičs. – Šis iesniegums, iespējams, kļūs par kārtējo jautājumu, ap kuru, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tagad varēs ņemties nacionāli noskaņotās gan latviskās, gan krieviskās partijas. Mana iekšējā balss gan saka, ka pilsonību viņam drīzāk varētu nepiešķirt. Katrā ziņā izšķiršanās būs grūta, jo nebūs viegli pamatot ne pilsonības piešķiršanu, ne arī atteikumu, lai neizskatītos, ka mums nav mugurkaula vai par daudz lokāmies Maskavas priekšā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA