Otrdien, 15. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja VARAM sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā kārtējai pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās iespējai. Viedokli, kā vērtē šādus gadījumus, lūdzu izteikt Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Māri Justu un Ērgļu novada domes priekšsēdētāju Guntaru Velci.
Jāļauj strādāt
– Tam nav pamata, vismaz es tam nepiekrītu un jauno ministrijas iniciatīvu neatbalstu. Es domāju, ka pašvaldībām vienkārši ir jāļauj strādāt, nevis jānovirza uzmanība uz kārtējām muļķībām, – uzskata Māris Justs. – Tiesa, iepriekšējā pašvaldību reforma sākotnēji bija izplānota citādāk, arī novadu sadalījums bija diezgan sakarīgs un pareizs, bet, pieejot šim procesam demokrātiski, tika izveidotas pēc lieluma ļoti dažādas pašvaldības. Nebūtu jau slikti, ja arī Varakļānu novadā būtu vēl kādas divas pašvaldības, bet neko īpaši lielāku gan nevajadzētu, jo šobrīd ļoti daudz kas ir centralizēts. Katrā ziņā pēc jau veiktās pašvaldību reformas daudzi ir guvuši pieredzi. Esam pārliecinājušies arī par to, ka bieži vien mazāks novads ir sevi vairāk attaisnojis nekā lielais. Arī pārvaldes izmaksas ir daudz mazākas, un šajā ziņā ar finanšu resursiem mēs strādājam daudz efektīvāk nekā pārvaldes lielajos novados.
Nav risinājums
– Valdība var atbalstīt visu, ko grib, bet, manuprāt, sagatavotie grozījumi ir tādu cilvēku eksperimenti, kam īsti nav ko darīt vai kuri īsti nesaprot, ko dara, kuriem nav nekādas sajēgas par realitāti pasaulē. Ir daudz citu aktuālu lietu, kuras būtu jārisina pirmām kārtām, bet šīs VARAM aktivitātes pirms ministra aiziešanas no amata ir vienkārši nesaprotamas, – atzīst Guntars Velcis. – Tagad ir jādomā, kā Latvijā attīstīt izglītību, kā radīt biznesmeņus, kas grib un var strādāt. Iecerētā kārtējā pašvaldību reforma šajā gadījumā absolūti nav nekāds risinājums. Ko tā dod, jau tagad ir redzams. Uztaisīja lielus novadus, un visa nauda tiek koncentrēta centros, bet nomalēs vispār nav nekā. Par to var spriest arī pēc pašvaldību vēlēšanām – kāda aktivitāte bija lielajos novados un kāda – mazajos. Ja tā ir vēlme uztaisīt partijām vieglāk regulējamas 33 pašvaldības, tad droši vien tajā virzienā arī tiks strādāts, bet tam būs ļoti maz sakara ar valsts ekonomisko attīstību. Tas ir pierādījies, īstenojot jau šo pašvaldību reformu, kas tika muļļāta gadiem ilgi un arī nebija īsti riktīga, bet, kad nu beidzot tas bija izdevies, daudzi atviegloti nopūtās, taču otrā dienā pamostoties atjēdzās – ko mēs esam izdarījuši! Latvijā jau vispār ir modē novērst skatienu no svarīgām problēmām, kuras būtu jārisina, uz kaut kādām nebūtiskām lietām, ap kurām tad arī ir gatavi nepārtraukti ņemties.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA