1. oktobrī finanšu ministrs A. Vilks Saeimā iesniedza nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Tas ir pirmais valsts budžets, kur visi ieņēmumi un izdevumi ir izteikti eiro valūtā. Diemžēl valdība nespēja vienoties ar LPS, un budžeta projekta pakete tika iesniegta bez valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola. Viedokli, kā vērtē šādu situāciju, lūdzu izteikt Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu un Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Lungeviču.
Ne tikai ar LPS
– Valdība nav spējusi vienoties ne tikai ar LPS. Tai ir diezgan lielas domstarpības arī ar NA. Ja pirms budžeta projekta iesniegšanas netiek parakstīts vienošanās un domstarpību protokols, tas ir diezgan nopietns signāls. LPS tomēr ir nozīmīgs spēlētājs, kas sarunās pārstāv visu pašvaldību intereses, – uzsver Valdis Gotlaufs. – Svarīgi būtu panākt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas palielināšanu pašvaldību budžetos, ceļu fonda atjaunošanu, par ko cīņa notiek jau ilgus gadus, bet šis jautājums nevirzās uz priekšu. Balsojums par budžeta projekta iesniegšanu Saeimas komisijās, kurā nepiedalījās NA, bet to atbalstīja opozīcijā esošie zemnieki, varbūt nav tik izšķirošs, bet lielajam balsojumam par tā apstiprināšanu gan būs daudz nopietnāka nozīme. Taču domāju, ka līdz valdības krišanai nenonāksim.
Prasības ir pamatotas
– Var izteikt tikai nožēlu, ka valdība nevienojās ar pašvaldībām. To prasības ir pamatotas un gribētos, lai mūsu viedokļus vairāk ņemtu vērā. Iespējams, ja aktīvāk būtu darbojies ministrs E. Sprūdžs, rezultāts būtu cits. Savukārt par LPS varu teikt tikai to labāko. Tā ir ļoti laba institūcija, kas ieklausās mūsos, apkopo mūsu viedokļus, argumentē tos un aizstāv pašvaldību intereses. Arī šoreiz sarunās ar Finanšu ministriju LPS ne tikai izvirzīja prasības, bet arī tās argumentēja, pie tam arī ilgtermiņā, tai skaitā attiecībā uz finansēšanas mehānismu pakāpenisku maiņu. Pašvaldības nebūt neprasa visu un uzreiz, – akcentē Agris Lungevičs.
– Vienošanās un domstarpību protokols ietver lietas, kas pašvaldībām ir ļoti svarīgas. Viena no tām ir ceļu fonds, kur pagaidām plānots ļoti minimāls pieaugums. Protams, pašvaldības neapmierina arī IIN pārdale. Pamatota ir pašvaldību prasība par to, ka, ja ir ieņēmumu pieaugums valsts budžetā, tad jānodrošina līdzsvarots to sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem. Diemžēl situācija ir tāda, ka valsts no ekonomiskas krīzes pamazām iziet (to ļoti bieži atgādina arī finanšu ministrs), rādītāji ir labi, bet diemžēl pašvaldības to finansiāli īpaši nejūt.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA