Tā nav, ka aitas neko nedod, ja salīdzina ar piensaimniecību. Aitas dod jērus, vilnu, un, nodarbojoties ar aitkopību, nekad nebūs garlaicīgi. Ja nepabarosi, aitas blēs, ja neiežogosi ganības, tās aizies pie kaimiņa.
Tā pagājušajā ceturtdienā sarunu SIA "LLKC" Madonas nodaļas rīkotajās mācībās par aitkopības nozari, par Latvijā audzētajām šķirnēm, to raksturojumu, aitu ganāmpulka veidošanas nosacījumiem, ģenētiku, pārraudzības uzsākšanu ganāmpulkā uzsāka lauksaimniecības zinātņu doktore, profesore, selekcijas darba speciāliste, konsultante un Latvijas Aitu audzētāju asociācijas eksperte Genovefa Norvele.
Pēc viņas minētajiem datiem, 1449 aitas tur Ērgļu novadā, 515 aitu – Cesvaines novadā, 2779 aitas – Madonas novada lauku saimniecībās. Ja aplūko novietņu lielumu, 58 novietnēs tur no 200 līdz 500 aitu, 145 novietnēs – no 100 līdz 200 aitu, 255 novietnēs ir no 51 līdz 100 aitām, bet visvairāk ir mazo saimniecību. 606 novietnēs Latvijā tur 21-50 aitu, 610 novietnēs – 11-20 aitu, mazāks aitu skaits ir ap 2000 novietņu. Puse no visiem audzētājiem tur līdz 100 aitām, bet, kā norādīja lauksaimniecības zinātņu doktore, profesore Genovefa Norvele, aitkopībā, lai tā atmaksātos, ir jātur daudz vairāk aitu. Redzot, cik Latvijā ir aizaugušu lauku, ko varētu noganīt, šai nozarei pievēršas arvien vairāk. Turklāt aitu turēšanai pilis nevajag, tikai plašumu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.10.2013.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
ANITAS BRIŠKAS foto