– Dzimis esmu pašreizējā muzeja ēkā, kur kādreiz atradās Madonas slimnīca, – maijā, ceriņu laikā, – uzrunāts par savām saknēm, saka MĀRIS KARLSONS.
– Esmu beidzis toreizējo Gustavskolu, paralēli mācījos Madonas mākslas skolā, biju starp pirmajiem mākslas skolas absolventiem. Un tieši mana skolotāja mākslas skolā Mārīte Kluša bija tā, kas mūs, puišus, mudināja studēt tālāk koktēlniecību, metālkalšanu vai keramiku. Keramika man likās pati svešākā, tāpēc izlēmu, ka studijas turpināšu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. Savukārt pēc vidusskolas bija iespēja mācīties tālāk, bet pavīdēja runas, ka tos puišus, kas dosies strādāt uz lauku skolu, neņems armijā. Tā es nokļuvu Kraukļu astoņgadīgajā skolā, kur laiciņu nostrādāju. Diemžēl no armijas izvairīties neizdevās, bet pēc tās, skolēnu nama direktores Leontinas Brenčevas uzrunāts, atnācu strādāt uz Madonu. Nu jau kopš 1987. gada bērnu un jauniešu centrā mācu bērniem keramiku, trīs gadus pasniedzu veidošanu arī Madonas mākslas skolā. Tā ka Mārītes Klušas ieteikumu neesmu nožēlojis, lai gan atceros, ka bērnībā, kad vaicāja, kas es gribētu būt, sacīju, ka būšu vai nu šefpavārs (ko tas nozīmē, es galīgi nezināju, bet skanēja labi), vai dārznieks. Jāteic, ka man arī tagad patīk gan gatavot, gan rušināties pa zemi. Bet, manuprāt, galvenais dzīvē, lai arī kas cilvēks būtu pēc profesijas, ir būt labam cilvēkam – šo domu sev esmu formulējis jau kopš jaunām dienām.
Tā sanācis, ka darba dzīve man rit Madonā, bet dzīvojam ar ģimeni Ļaudonas Cērmauškās, kur mitinājušies jau mani vecvecāki. Man vajadzīgs lauku miers un plašums. Runājot par savu ģimeni, es jokojoties saku, ka esmu ķēniņš, jo ķēniņam bija trīs meitas, un mums ar Aneti arī ir trīs talantīgas meitas: vecākā – Anna – ir beigusi Madonas mākslas skolu un tagad mācās Bulduros, vidējā – Māra – iet Ļaudonas vidusskolas 9. klasē un apgūst vijoļspēli Madonas mūzikas skolā, jaunākā – Irbe – mācās 4. klasē Ļaudonā un čellu mūzikas skolā.
Vaicāts par vaļaspriekiem, Māris teic, ka jau kopš bērnības, kā jau katram pie Aiviekstes dzīvojošam puikam, patīk makšķerēšana.
– Daudzus gadus darbojos folkloras grupā gan Rīgā, gan tagad Madonā „Vērtumniekos", esmu iesaistījies arī Ļaudonas korī „Lai top!" un senās vēstures rekonstrukcijas kopā „Gerdene". Mūsu joma ir senā amatniecība – es nodarbojos ar keramiku, Anete ar tekstilijām. Dalībnieki ir gan tepat vietējie, gan no Cēsīm. Ziemā mums vairāk ir semināri, vasarā piedalāmies festivālos – tepat Latvijā, bet esam bijuši arī Kaļiņingradā, Ālandu salās, – stāsta Māris.
„Sauli sirdī un gaismu ceļā!" – tāds ir Māra vēlējums saviem vārdabrāļiem vārda dienā.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto