Izklausās pavisam neblaumaniski. Blaumanim ir humoristisks „Stāsts par cūku, kura runājuse". Bet šīs nerunā, tikai rok un rok, nu jau no pusaugusta Braku kalnā visas iespējamās vietiņas, un tās visredzamākās un ainaviski pievilcīgākās vietas ir „izrakstītas".
Jāteic, ka šiem meža kustoņiem ir laba gaume, jo viņi neizvēlas tīrumā ežmalas, atmatainas pļavas vai mežmalas, kur taču arī ir visādu augu saknītes. Bet nē! Viņas ierodas kā nakts viesi un uzrok viskoptākos laukumus, zālājus gar celiņiem un kokiem. Blaumanis stāv uz postamenta Braku sētā un laikam nevar vien nobrīnīties par šiem vēlīnajiem vai arī varbūt agrīnajiem ciemiņiem. Iespējams, ka tā ir visu cūku savdabīga „solidaritāte" – pateikties rakstniekam par viņa sacerējumu, kas veltīts cūkām.
Varbūt arī medniekiem ir jāsolidarizējas, lai „pateiktos" cūkām par viņu veikumu.
Autore: ANNA KUZINA
AUTORES foto