– Mana dzimtā puse ir Lubāna. Tur joprojām dzīvo mani vecāki, arī brālis ar ģimeni, – stāsta JOLANTA ANUSĀNE.
Jautāta par vārda izvēli, viņa atzīst, ka vecākiem ar šo uzdevumu negājis viegli: – Tētis gribējis mani saukt par Antru, bet mamma – par Jolantu. Tā kā radu saimē jau viena Antra pirms pusgada bija piedzimusi, palika – Jolanta. Lubānā ar šādu vārdu tobrīd biju vienīgā, bet pēc mēneša Gruzīšu ģimenē meita arī saņēma šo jauko vārdu. Skolas laikā mēs, abas Jolantas, bijām ļoti labas draudzenes, tāpēc sveiciens arī viņai vārdadienā!
Skolas gadi pagāja Lubānas vidusskolā. Dejoju tautisko deju kolektīvā, kas arī bija noteicošais tālākā dzīves ceļa izvēlē. Par to esmu pateicīga savam deju skolotājam Andrim Ezeriņam. Pēc deju kolektīvu vadītājas specialitātes iegūšanas darba piedāvājums bija Gulbenes kultūras namā, tomēr izvēlējos Barkavu, lai varētu turpināt dejot arī TDA „Lubāna".
Dzīve ir pārsteigumu pilna, un taisnība teicienam „Nekad nesaki nekad". Tā arī es domāju, ka skolotāja nebūšu nekad, bet nu jau 19 gadu esmu mājturības un tautisko deju skolotāja Barkavas pamatskolā. Jūtos apmierināta, jo man ir jauki kolēģi, vislabākais direktors un, protams, visjaukākie skolēni, ar visiem niķiem un stiķiem! Esmu bērnus vedusi arī koncertbraucienos uz ārzemēm, un man ir liels prieks, redzot viņu sajūsmu par kalniem, jūru vai citu tautu draugiem.
Lielu gandarījumu dod darbs ar Barkavas senioru deju kopu „Klabdancis" un Praulienas pagasta deju kopu „Saikavieši". Kopā esam mācījušies dejas, smējušies, koncertējuši, ceļojuši. Man prieks, ka viņi atrod laiku un vēlas to pavadīt kopā. Šogad abiem kolektīviem svinēsim nozīmīgas jubilejas – 40 un 20 pastāvēšanas gadus. Abi kolektīvi piedalījās arī šīs vasaras nozīmīgākajā notikumā – Dziesmu un Deju svētkos. Bija gan karsta saule, gan nogurums, bet visam pāri emocionālais guvums, ko var izjust tikai tur – Daugavas stadionā – kopā ar vēl gandrīz 15 tūkstošiem dejotāju. Mūsu ģimenē visi esam saistīti ar deju. Vīrs Ēriks dejo „Saikaviešos", meita Agate – Siguldas „Vizbulītē", dēls Druvis – Rīgas TDA „Teiksma", bet jaunākais dēls Linards – Barkavas pamatskolas kolektīvā. Šogad svētkos bijām četri no ģimenes. Varbūt būs laiks, kad varēsim visi satikties jaunajā Daugavas stadionā.
Lai varētu izturēt šo straujo dzīves ritmu, mieru dod mājas, kas atrodas laukos. Tur netraucē neviens, var pasēdēt pie dīķa, palasīt grāmatu vai ziemā pa logu vērot stirniņu apciemojumu. Tad var pāršķirstīt fotoalbumus ar bildēm no ceļojumiem kopā ar „Saikaviešiem" un domāt par nākamās vasaras plāniem. Man prieks, ka viņi mani atbalsta, jo šie braucieni man ir ļoti īpaši.
Mums ir kupla radu saime, un šobrīd ir īpaša interese par dzimtas koka izpēti. Labs pamats tam ir tēta vākums, jo tas arī deva ierosmi izzināt vēl vairāk. Aizrautīgi varu meklēt vecajās baznīcu grāmatās ierakstus par kādu no dzimtai piederīgajiem.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva