„Eji pasaulē, bet neaizmirsti savu dzimteni, jo nekur zāle nav tik zaļa kā tēva mājā, nekur saule nespīd tik mīļi un silti kā tur, kur tev šūpulis bija kārts!" Tādus vārdus Rīgas Skolotāju institūta beigšanas reizē 1937. gada jūnijā kursa biedrenei Adinai Ķirškalnei rakstīja Jānis Graudonis (1913-2005).
Šim veltījumam savā turpmākajā mūžā sekojuši viņi abi. Graudoņa simtgadē (dzimšanas diena 27. augustā) atgādināsim tā dzīvi un veikumu. Jāņa vecāki bija Lazdonas muižas kalpi, vēlāk pusgraudnieki, rentnieki apkārtnes pagastos – Sarkaņos, Lazdonā, Kusā, Oļos. Attiecīgi zēns mācījies Lazdonas, Praulienas, Sarkaņu pamatskolā, 1932. gadā beidzis Madonas vidusskolu. Bija doma studēt vēsturi, taču dzīves apstākļi uz laiku lika ķerties pie lauku darbiem, kaut arī savu tēva māju Graudoņiem nebija. Tolaik Jānis dziedājis Oļu korī, piedalījies teātra izrādēs, savā pagastā arī vācis ziedojumus Brīvības pieminekļa celtniecībai. Pēc karadienesta jauneklis tomēr devās uz Rīgu mācīties par skolotāju. Savu mācību iestādi, reizē arī visu Latvijas skolu jaunatni staltais puisis pārstāvējis Brīvības pieminekļa atklāšanas reizē, 1935. gada 18. novembrī atrazdamies līdzās ārvalstu diplomātiem. Tobrīd viņš atminējās arī olēniešu ziedojumus piemineklim.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.08.2013.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ