Jo ar sirds ticību panākam taisnību un ar mutes liecību pestīšanu.
(Pāv. vēst. rom. 10.10)
Dieva vārds manī ir mīlestība. Tāpēc, ka mīlestība mani mīl, es kļūstu mīlestība.
Tie ir vārdi, ko 19. augustā rekolekcijās teica evaņģēlists no Beļģijas Žozefs Bastēns. Rekolekcijas notika Kristiāna Dāvida pamatskolā Barkavas pagastā, kur pulcējās ap 40 dalībnieku – luterāņi, baptisti, katoļi, viesi no Vācijas. Klātesošie klausījās saturīgas lekcijas, diskutēja, strādāja grupās, vienatnē meditēja par tēmu „Kā mīlēt sevi?" 10 stundu garumā, kas gan aizritēja pilnīgi nemanot.
Sirsnīgs paldies par to atraktīvajai tulkotājai Jutai Strazdiņai, par lūgšanām mācītājam Valdim Strazdiņam, slavēšanas dziesmām Raimondam Lapkašam, kā arī visam skolas kolektīvam, saimniecēm, kas visus mūs uzņēma kā mīļus ciemiņus.
Mīlēt sevi caur Dieva žēlastību šajā laikā, kad dažādu iemeslu dēļ esam depresijā, – tas ir tas, kas mūs var pasargāt no šīs, kā psihologi saka, modernās epidēmijas, ko izsauc nāves gars.
Lūgšana, kas tevi nemaina, nav laba lūgšana – tā jāmaina. Tā teikts grāmatā „Dziedināšana lūgšanā", kas veidota pēc profesora Tomislava Ivančiča semināriem, kuru ieteica Žozefs Bastēns, kas jau labu laiku vēl pirms šīs tikšanās bijusi arī mans palīgs lūgšanās.
Mēs ieslēdzamies sevī, esam kā cietumā. Taču Dievs mūs mīl, aicina atvērties. Viņš mūs mīl tieši tādus – vājus, nabagus, kad pilnībā un bez ierunām paļaujamies uz Viņu. Tikai tad mēs topam dziedināti, jo slimības, kas skārušas cilvēka garu un dvēseli, dziedina Dievs.
Šajā sakarā vēlos ieteikt 2013. gadā iznākušo izdevniecības „Avots" grāmatu „Debesu valstības pierādījums. Neiroķirurga ceļojums aizsaulē…", autors Dr. med. Ebens Aleksandrs. Tas ir patiess stāsts par piedzīvoto, kas uzrunā gan zinātnieku, gan ticīgo.
Autore: ANITA KĻAVIŅA,
Madonas Romas Kristus Karaļa
draudzes locekle