Kaut gan līdz parlamenta vēlēšanām vēl paliels laika sprīdis, dažu Saeimas deputātu ceļš atved līdz Madonai jau tagad. Viena no deputātiem, kas pārtraukumā starp Saeimas pavasara un rudens sesiju apbraukā vairākas Latvijas pašvaldības, ir no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta 11. Saeimā ievēlētā Iveta Grigule.
Otrdien viņa kopā ar kolēģi no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"- „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) Saeimas frakcijas Kārli Krēsliņu (gan Iveta Grigule, gan Kārlis Krēsliņš ir bezpartijiski. – Aut.) apmeklēja Madonu un rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem. Lai gan iedzīvotāju skaits, kuri ieradās uz tikšanos, bija skaitāms uz abu roku pirkstiem, diskusija izvērtās viedokļiem un idejām bagāta.
Saeimas „darba fronte"
Iveta Grigule, kas diskusijā bija krietni vien aktīvāka par savu kolēģi, jau tikšanās sākumā norādīja, ka viņai būtiskākais ir uzklausīt iedzīvotāju domas un ierosinājumus, kas rudens sesijā rosinātu iesniegt Saeimā jaunus sabiedrībai svarīgus likumprojektus.
– Viens uzdevums, ko esmu no iedzīvotājiem saņēmusi un noteikti darīšu, sākoties jaunajai sesijai, ir likumprojekta par tautas vēlēta prezidenta ar lielākām pilnvarām sagatavošana. Otrs likumprojekts, ko rosina iedzīvotāji, saistās ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību trešo valstu pilsoņiem apturēšanu. Saņēmu arī ierosinājumus un jautājumus par zemkopību, struktūrfondu līdzekļiem, ostu nodevām u. c. Saeimas rudens sesijā ZZS ir iesniegusi divus likumprojektus. Pirmais (un ceram, ka to atbalstīs arī NA) ir saistīts ar bankas „Citadele" nepārdošanu. Jau šobrīd ir zināms, ka to iegādāsies „SEB banka" vai „Swedbank". Mēs vēlamies, lai „Citadele" paliek kā valsts banka. Pašlaik tā ir ceturtā lielākā banka Latvijā, strādā ļoti rentabli un bez sarežģījumiem. Ar „Citadeles" palīdzību varētu īstenot daudzas atbalsta programmas gan vietējiem lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem, ko ES arī neliedz darīt. Otra likumprojekta būtība saistās ar to, lai nākamgad, kad notiks pāreja uz eiro, Latvijas Banka (LB) vēl piecus gadus turpinātu saglabāt lata banknotes un monētas. Zinām, ka Vācija joprojām glabā savas markas un arī Igaunija daļu kronu ir saglabājusi. Mums ir divas naudas krātuves, kurās latus, neradot papildu finanšu slogu, būtu iespējams glabāt. Pagaidīsim piecus gadus, pavērosim, kas notiek ES un eirozonā, tad lemsim, ko tālāk darīt. Kādēļ latus uzreiz utilizēt? – par tikšanos laikā gūtajām iniciatīvām un konkrētiem likumprojektiem pastāstīja Iveta Grigule.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.08.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto